Āgenskalna tirgus vēsture
20. gadsimta sākumā kvartāla stūri starp Lielo Nometņu, Tirgus un Puķu ielu aizņem Sētas krogs (vācu val. Zaun Krug), kura pagalmā atrodas pirmais Āgenskalna tirgus. Vēlāk tirgu pārceļ uz Kalnciema un Sētas ielas stūri. Tirdzniecība notiek tieši uz ielas. 1895. gada 21. augustā, Rīgas pilsētas valdes izveidota īpaša komisija nolemj veco tirgu likvidēt, un ierīkot jaunu, lielāku tirgus laukumu otrā L.Nometņu ielas galā, kur atzarojumā pie Zeļļu ielas ir 4490 kvadrātasu liels neapbūvēts, privāts gruntsgabals. Pilsētas valde par 15245 rubļiem iegādājas šo gruntsgabalu tirgus celtniecībai. Jaunais tirgus laukums tiek atklāts 1898. gada 1. janvārī, taču tradīcijas iepirkties vecajā tirgus vietā tik ātri neizzūd. Kaut arī pastāv jaunais tirgus laukums, vecajā Sētas tirgū tirdzniecība turpinās.
Jaunajā tirgus laukumā tikai 616 kvadrātasu lielu platību piemēro tirgus vajadzībām. Tirdzniecība tāpat kā iepriekš notiek zem klajas debess. 1905. gadā, ierīko 8. tramvaja līniju, un nospraužot jauno Bāriņu ielu, kas daļēji ved caur tirgus teritoriju, to samazinot.
Tā kā jaunais tirgus atrodas kādreizējā Grāvmuižas teritorijā, tad pirmajos gados gan oficiāli, gan tautā to dēvē par Grāvmuižas tirgu. Āgenskalna tirgus nosaukums nostiprinās pamazām. Tirgū pārdod gaļu, piena produktus, zivis, augļus un saknes, maizi, miltus, putraimus, malku, mājsamniecības priekšmetus. Pirms 1. Pasaules kara tirgotāju skaits Āgenskalna tirgū pārsniedz 600 – dabiski, ka rodas nepieciešamība uzlabot tirdzniecības apstākļus un pilsētas valde nolemj celt slēgtu, modernu tirgus paviljonu.
Tirgus paviljona projektu izstrādā Rīgas galvenais arhitekts Reinholds Šmēlings. Jaunā paviljona būve uzsākta 1911. gadā, bet 1. Pasaules kara dēļ netiek pabeigta. Celtniecības darbus izdodas atsākt tikai 1923. gadā, un līdz 1925. gadam tiek pabeigta iekšējā apdare. Āgenskalna tirgus paviljons ir modernāks nekā gadsimtu mijā celtie Vidzemes tirgus paviljoni, tajā tieka ierīkota centrālapkure, izbūvēti pagrabi, paredzēta vieta saldētavai. To līdzekļu trūkuma dēļ uzreiz neierīko. Tiek izbūvēta arī otrā stāva galerija, kur arī ierīko tirdzniecības vietas. Paviljona platība ir 1500 kvadrātmetri, tajā vairāk kā 100 tirdzniecības vietu.
20. gadsimta 30. gados pēc arhitekta A.Grīnberga projekta pārbūvē ieejas daļas telpas, tur sākumā bijis paredzēts restorāns. Daļēji pārveido logu ailas galvenajā fasādē. 1930. gadā apkārt Āgenskalna tirgus teritorijai uzceļ metāla žogu ar betona stabiem un uzbūvē sarga mājiņu.
1940. gadā Āgenskalna tirgus paviljona ēkas otrajā stāvā pēc arhitekta A.Strazdiņa projekta izbūvē veikalu telpas.
Āgenskalna tirgus ēkai raksturīgs 20. gadsimta sākuma racionālais jūgendstils. Ēkas ārsienas mūrētas no sarkaniem ķieģeļiem, rotātas baltiem apmetuma laukumiem. Fasādē izceļas vertikālās logailas un dekoratīvā skursteņa apdare. Iekšējā nesošā konstrukcija ir metāla karkass, kas balsta 2. stāva līmenī izbūvētās tirdzniecības galerijas, un režģotu metāla rāmju kopņu pārsegumu ar vienlaidu virsgaismas logiem.
Āgenskalna tirgus kopējā platība ir 8,3 tūkstoši kvadrātmetru. Tirgus atklātā teritorija ir paredzēta 219 tirdzniecības vietām. Dārzenu paviljons 116 tirdzniecības vietām, bet gaļas – 108 tirdzniecības vietām.
Raksta tapšanā izmantoti fragmenti no mājas lapas “Cita Rīga – Rīgas vēstures enciklopēdija” http://www.citariga.lv/LV/index.php?page=8&id=18&part=1