Āgenskalna tirgus

“Āgenskalna tirgus” ir vecākais, plašākais un tradīcijām bagātākais Pārdaugavas tirgus. Tā kopējā platība ir 8,3 tūkstoši kvadrātmetru. Pavasarī, vasarā un rudenī tirgus atklātā teritorija ir paredzēta 219 tirdzniecības vietām, kurā var iegādāties visdažādākos augļus, ogas, dārzeņus un citas dabas veltes. Dārzeņu paviljonā ir 116 tirdzniecības vietas, bet gaļas – 108 tirdzniecības vietas.

„Āgenskalna tirgus” ēkai raksturīgs 20. gadsimta sākuma racionālais jūgendstils. Ēkas ārsienas mūrētas no sarkanajiem ķieģeļiem, rotātas baltiem apmetuma laukumiem. Fasādē izceļas vertikālās logailas un dekoratīvā skursteņa apdare. Iekšējā nesošā konstrukcija ir metāla karkass, kas balsta 2. stāva līmenī izbūvētās tirdzniecības galerijas, un režģotu metāla rāmju kopņu pārsegumu ar vienlaidu virsgaismas logiem.

„Āgenskalna tirgus” paviljona projektu izstrādāja Rīgas galvenais arhitekts Reinholds Šmēlings. Jauno paviljona būvi uzsāka 1911. gadā, bet 1. Pasaules kara dēļ tā netika pabeigta. Celtniecības darbus izdevās atsākt tikai 1923. gadā, un līdz 1925. gadam tika pabeigta iekšējā apdare.

DARBA LAIKS

Atklātā teritorija:
Katru dienu: no plkst. 07.30 līdz 19.00

Piena-gaļas paviljons:
Katru dienu: no plkst. 07.30 līdz 18.00

KONTAKTINFORMĀCIJA
  • Nometņu iela 64, Rīga, LV-1002, Latvija
  • +371 67 601 405

Āgenskalna tirgus vadītājs Andris Furmanovs

Āgenskalna tirgus pārraugi

  • +371 28 334 458

 

FOTOGALERIJA
ĀGENSKALNA TIRGUS VĒSTURE

20. gadsimta sākumā kvartāla stūri starp Lielo Nometņu, Tirgus un Puķu ielu aizņēma Sētas krogs (no vācu valodas Zaun Krug), kura pagalmā atrodās pirmais Āgenskalna tirgus. Vēlāk tirgu pārcēla uz Kalnciema un Sētas ielas stūri. Tirdzniecība notika tieši uz ielas. 1895. gada 21. augustā, Rīgas pilsētas valdes izveidota īpaša komisija nolēma veco tirgu slēgt, un ierīkot jaunu, lielāku tirgus laukumu otrā Lielās Nometņu ielas galā, kur atzarojumā pie Zeļļu ielas bija 4490 kvadrātasu liels neapbūvēts, privāts gruntsgabals. Pilsētas valde par 15 245 rubļiem iegādājās šo gruntsgabalu tirgus celtniecībai. Jaunais tirgus laukums tika atklāts 1898. gada 1. janvārī, taču tradīcijas iepirkties vecajā tirgus vietā tik ātri neizzuda. Kaut arī pastāvēja jaunais tirgus laukums, vecajā Sētas tirgū tirdzniecība turpinājās.

Jaunajā tirgus laukumā tirgus vajadzībām piemēroja tikai 616 kvadrātasu lielu platību. Tirdzniecība tāpat kā iepriekš notika zem klajas debess. 1905. gadā, ierīkoja 8. tramvaja līniju, un nosprauda jauno Bāriņu ielu, kas daļēji veda caur tirgus teritoriju, to samazinot.

Tā kā jaunais tirgus atradās kādreizējā Grāvmuižas teritorijā, tad pirmajos gados gan oficiāli, gan tautā to dēvēja par Grāvmuižas tirgu. Āgenskalna tirgus nosaukums nostiprinājās pamazām. Tirgū pārdeva gaļu, piena produktus, zivis, augļus un saknes, maizi, miltus, putraimus un malku, kā arī mājsaimniecības priekšmetus. Pirms 1. Pasaules kara tirgotāju skaits Āgenskalna tirgū pārsniedz 600 – kas likumsakarīgi radīja nepieciešamību uzlabot tirdzniecības apstākļus. Tāpēc pilsētas valde nolēma celt slēgtu, modernu tirgus paviljonu.

Tirgus paviljona projektu izstrādāja Rīgas galvenais arhitekts Reinholds Šmēlings. Jauno paviljona būvi uzsāka 1911. gadā, bet 1. Pasaules kara dēļ tā netika pabeigta. Celtniecības darbus izdevās atsākt tikai 1923. gadā, un līdz 1925. gadam tika pabeigta iekšējā apdare. Āgenskalna tirgus paviljons ir modernāks nekā gadsimtu mijā celtie Vidzemes tirgus paviljoni. Tajā tika ierīkota centrālapkure, izbūvēti pagrabi, paredzēta vieta saldētavai. To līdzekļu trūkuma dēļ gan uzreiz neierīkoja. Tika izbūvēta arī otrā stāva galerija, kur arī ierīkoja tirdzniecības vietas. Paviljona platība ir 1 500 kvadrātmetri, tajā bija vairāk kā 100 tirdzniecības vietu.

20. gadsimta 30. gados pēc arhitekta A.Grīnberga projekta pārbūvēja ieejas daļas telpas, kur sākumā bijis paredzēts restorāns. Daļēji pārveidoja logu ailas galvenajā fasādē. 1930. gadā apkārt Āgenskalna tirgus teritorijai uzcēla metāla žogu ar betona stabiem un uzbūvēja sarga mājiņu.

1940. gadā Āgenskalna tirgus paviljona ēkas otrajā stāvā pēc arhitekta A.Strazdiņa projekta izbūvē veikalu telpas.

PrintEmailFacebookTwitterLinkedInGoogle+PinterestPocket