Hronoloģija – RĪGAS Centrāltirgus

Hronoloģija

2020.gada 1.decembrī

Sākot ar 01.12.2020. ir notikusi uzņēmuma reorganizācija saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības Pārejas noteikumu 25. punktā noteikto, pārveidojot AS “Rīgas Centrāltirgus” par SIA “Rīgas Centrāltirgus”.

2019.gada 15.janvārī

Pēc gandrīz divu gadu pārtraukuma durvis ver atjaunotais Gastronomijas paviljons. Paviljons ir mūsdienīgs, moderns un vienu tā pusi aizņem foodcourt jeb ēdināšanas pilsētiņa “Centrālais Gastro tirgus”.

2017.gada 13.jūlijā

Rīgas Centrāltirgus Gastronomijas paviljonā tika aizvadīts Ghetto Basket 10. posms bumbas triekšanā grozā no augšas. Klātienē šo pasākumu vēroja aptuveni 5000 skatītāju.

2015.gada 6. novembrī

atzīmējot Rīgas Centrāltirgus 85.gadadienu no pircēju, tirgotāju un apmeklētāju ziedotajām monētām tika izliets Centrāltirgus jubilejas dālderis.

2012. gadā

Centrāltirgus saņēma pirmo TripAdvisor izcilības sertifikātu un arī turpmāk ik gadu ceļotāju pozitīvais novērtējums ļauj saņemt TripAdvisor izcilības sertifikātu.

1997. gadā

Centrāltirgus teritorija, veidojot ar vecpilsētu vienu veselumu, tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Kopš 1995. gada

“Rīgas Centrāltirgus” ir 100% Rīgas Domei piederoša akciju sabiedrība.

1983. gada 18. oktobrī

Centrāltirgus paviljonu komplekss tika pasludināts par valsts nozīmes kultūras pieminekli.

1961. gada

statistikā konstatēts, ka tirgū gadā pārdod līdz 200 000 tonnu gaļas, 768 000 litriem piena, ap 7 miljoniem olu, vairāk nekā 9 tūkstošus tonnu kartupeļu, pāri par 8 tūkstošiem tonnu dārzeņu un gandrīz 5000 tonnu augļu.

1961. gadā

līgumi par lauksaimniecības produktu regulāru piegādi tirgum bija noslēgti ar 60 kolhoziem.

1961. gadā

tirgus noliktavu telpās varēja uzglabāt līdz pat 700 tonnām produktu.

1949. gadā

Centrāltirgu pārdēvēja par Centrālo kolhozu tirgu, ko tā laika prese slavēja kā labāko tirgu visā Padomju Savienībā.

1941.-1944. gadā

pašreizējā zivju un sakņu paviljonā izvietoja vācu kara tehnikas darbnīcas.

Staļina gados

piena paviljons pilnībā tika atbrīvots no tirgotājiem 9 metrus augsta Staļina pieminekļa izveides vajadzībām, tomēr iesākto projektu pārtrauca Staļina nāve 1953. gadā.

1939. gada vasarā

Centrāltirgū siera zagļiem izdevies aiznest 14 lielos sierus un tirgotāja balto ķiteli. Visi trīs zagļi aizturēti, kad vēlējušies sieru pārdot, un tiesa tiem piespriedusi sodu pārmācības namā.

1939. gadā

pie Centrāltirgus izbūvēta jauna moderna iebraucamā vieta, kur novietot vairāk kā 100 zirgus, auto un motociklus. Maksa par 12 stundu izmantošanu – 50 santīmu.

1938. gadā

27 saldētavu kameras spēja uzņemt līdz 310 000 kg preču.

1930. gadā

Rīgas Centrāltirgus tika atzīts ne tikai par lielāko, bet arī par labāko un modernāko tirgu Eiropā. Jau tolaik visos paviljonos bija elektrība un centrālā apkures sistēma.

1930. gada 10. novembrī

tirgotāji pārcēlās no Daugavmalas tirgus uz jauno Centrāltirgu.

1930. gada 1. novembrī

Rīgas pilsētas valde iepazīstināja valsts augstākās amatpersonas, tostarp valsts prezidentu ar kundzi, ar jauno Rīgas Centrāltirgu.

1930. gada rudenī

noslēdza celtniecības darbus.

1930. gadā no 26. aprīļa līdz 5. maijam

tirgus telpās iekārtoja 3. starptautisko automobiļu izstādi, bet no 10. līdz 12. maijam te notika Latvijas mednieku biedrības rīkota izstāde.

1929. gadā no 26. septembra līdz 1. oktobrim

par godu Latvijas skolu desmit gadu darbības atceres svētkiem mūsdienu gaļas paviljonu piepildīja skolēnu un pirmskolas izglītības iestāžu bērnu radošo darbu izstāde. Izstādes atklāšanu apmeklēja valsts prezidents Gustavs Zemgals, saeimas priekšsēdētājs Dr. Pauls Kalniņš, ministru prezidents Edmunds Ziemelis un visi tā brīža Rīgas pilsētas Skolu nodaļas darbinieki.

1928. gadā

atsāka būvniecību.

1926. gadā

būvdarbus pārtrauca līdzekļu trūkuma dēļ.

1925. gada 25.septembrī

notika Centrāltirgus pamatakmens iemūrēšana pie sarkanajiem spīķeriem. Kopā ar pamatakmeni iemūrēta arī cinka caurule, kurā ielikts protokols ar pilsētas domes lēmumu par Centrāltirgus celšanu un visi tās dienas Rīgas laikraksti.

1925. gada 1. jūlijā

Rīgas pilsētas valde izsludināja konkursu par Vaiņodē atstāto vācu armijas kuģu – cepelīnu angāru nojaukšanu un pārvešanu uz Rīgu iecerētā Centrāltirgus paviljonu vajadzībām.

1924. gada jūnijā

uzsāka tirgus celtniecību, nojaucot 2 sarkano spīķeru rindas.

1923. gada vasarā

izsludināja tirgus būvniecības projektu konkursu.

1922. gada 18. decembrī

Rīgas dome pieņēma lēmumu par Centrālā pilsētas pārtikas tirgus celtniecību

1909. – 1910. gadā

Rīgas rātē apsprieda nepieciešamība pēc Centrāltirgus būvniecības.

Sīkdatņu iestatījumi