Elita Patmalniece: „Uz Centrāltirgu pēc biezpiena!”
Kolorītā māksliniece Elita Patmalniece iepirkšanos Rīgas Centrāltirgū izbauda kā piedzīvojumu. Ķirbju dzīvespriecīgi oranži dzelteno un baklažānu glāsmaini violeto sakņu paviljonā, zivis visā to daudzveidībā un krāsās – Zivju paviljonā un daudz daudz citu krāsu un garšu kā dzīvespriecīgā karuselī.
Māksliniece iet gar stendiem un viņas acis kāri dzer tirgus bagātīgo krāsainību. „Te atkal ir citādāk,” ar priecīgu izbrīnu konstatē Patmalniece pie Latvijā ražotu sieru stenda. Saimniece laipni aicina nobaudīt Ogres pusē tapušos gardumus un nu jau māksliniecei ir jauns garšas atklājums. Skābētie kāposti un krāsainie – bietēs un kurkumā marinētie kāposti, Latvijā audzētie tomāti, zaļumi, tējas un vēl un vēl…
„Man te ļoti patīk! Tā ir sava pasaule, vai ne?” priecājas māksliniece. Viņas sirsnīgums labi sapas ar zemnieču dāsnumu, kuras par kāpostu sulas glāzi no mākslinieces naudu neņem.
„Vajadzētu te iegriezties biežāk,” atzīst Patmalniece. „Agrāk uz Centrāltirgu nācu bieži. Tagad dzīvoju tuvāk Matīsa tirgum un iepērkos gan tur, gan šeit.”
Ja sakārojas biezpiena, tad īpašākais ir Centrāltirgus Piena paviljonā pie saimniecēm pašu sietais. „Mmmm! Tas ir kaut kas īpašs. Mājās atjaucu ar krējumu, uzsmērēju uz „Lāču” rupjmaizes. Vairāk neko vairs nevajag. Super!”
Arī tad, ja jāpērk skābētos kāpostus un gaļu, Patmalniece dodas uz Centrāltirgu – tik liela izvēle kā te, nav nekur citur.
„Man patīk arī zivju paviljonā – tur vienmēr var kaut ko gardu izvēlēties. Nesen nopirku līni, uzcepu. Un ar mani ir tā – kā kaut ko garšīgu mājā gatavoju, vienmēr sarodas ciemiņi,” smej gleznotāja.
