Dietoloģe Lolita Neimane priecājas par katru iespēju iepirkties Rīgas Centrāltirgū. Šī reize gan nebija plānota kā lielā iepirkšanās, tomēr ar mirdzošām acīm Neimane kārto somā savus šā rīta guvumus.

Pēc acīm redzams – esi nopirkusi ko īpašu. Kas tas ir?
Nevarēju nenopirkt kaņepes. Mājās uzgrauzdēšu un gatavošu kaņepju sviestu – veselīgu un senu latviešu pavalgu. Turpat nopirku arī rudzu graudus – tos iesēšu savā siltumnīcā. Gastronomijas paviljonā ļāvos nostalģijai un iegādājos vairākus veidus halvas – došos ciemos, un tas būs labs ciemakukulis.

Kā tev patīk pārmaiņas Centrāltirgū?
Centrāltirgus mainās, un man tas patīk. Katru reizi pamanu kaut ko jaunu. Šoreiz restorānu “Siļķītes un dillītes” blakus zivju paviljonam. Man ļoti patīk sakņu paviljona jaunais iekārtojums. Patīk tās tāfelītes virs tirdzniecības vietām, kur uzrakstīts pārdevēja vārds. Tas padara tirgošanos gan personīgāku, gan atbildīgāku.

Vai uz tirgu nāc bieži?
Jā. Regulāri pērku gaļu – cūkas fileju kūpināšanai. Man dārzā ir kūpinātava, un vienā reizē iegādājos to diezgan daudz – sešus septiņus gabalus. Varētu šo gaļas daudzumu saglabāt ilgākam laikam, liekot saldētavā, taču parasti izdalu saviem tuviniekiem. Tad jau pēc neilga laika atkal ir iemesls doties uz tirgu.

Ko visbiežāk Centrāltirgū pērc?
Pērku gaļu. Zivju paviljonā pērku butes, zušus, mencas, lasi, nāku pēc sīpoliem, dzērvenēm, brūklenēm. Dārzeņus izaudzēju savā dārzā, tos pērku retāk.

Kas tev patīk Centrāltirgū?
Man vienmēr patikušas tās vasaras smaržas. Zemenes smaržo, ka var noreibt! Svaigi redīsi, āboli. Man patīk, ka varu satikt tos cilvēkus, kas paši tos arī audzējuši, un viņus iztaujāt. Lielveikalos tā nav.

Kādi ir tavi pirmie iespaidi par Centrāltirgu?
Esmu jelgavniece, tāpēc pirmā saskare ar Rīgas Centrāltirgu man bija studiju gados. Tajā nereti iegriezos, gaidot savu vilcienu uz Jelgavu. Toreiz vēl pirku belašus. Tomēr tā preču daudzveidība un plašums vienmēr mani fascinējis. Mani toreiz mulsināja tā milzīgā burzma – likās, ka jāpiesargā sava soma.