29 Okt 2019

Helovīns jeb Visu svēto diena

Nav komentāru

Helovīns jeb Visu svēto diena tiek svinēta naktī uz 1.novembri. Daudzi uzskata, ka šo svētku aizsākumi meklējami Amerikā, taču patiesībā, šie esot vieni no senākajiem svētkiem, kuru saknes sniedzas vairāku tūkstošu gadu senā pagātnē un, kuri savā attīstībā ietekmējušies no daudzu tautu tradīcijām.

Pētnieki uzskata, ka Visu svēto dienas aizsākumi meklējami tagadējās Lielbritānijas un Ziemeļfrancijas teritorijā, ko kādreiz apdzīvoja ķelti, kuri 1.novembrī svinēja Jauno gadu. Tradīcija noteica, ka līdz 31.oktobra vakaram visai ražai jābūt mājās, jo naktī uz 1. novembri priesteri svēto ozolu birzīs kūra augstus, spožus ugunskurus, bet no rīta izdalīja oglītes ļaudīm, lai nevienā mājā netrūktu siltuma un, lai to aizsargātu no ļauniem gariem. Svētki ilga trīs dienas, ļaudis tērpās no lapām, zariem, salmiem, dzīvnieku ādām, kauliem un ragiem darinātās maskās. Turklāt ķelti ticēja, ka ik gadu oktobra pēdējā dienā mirušo dvēseles apciemo savus tuviniekus.

Tradicionāls Helovīna simbols ir izgrebts ķirbis, kura iekšienē ielikta svecīte. Tradīcija radusies, pateicoties īru leģendai par kādu vīru, vārdā Džeks, kurš visu mūžu uzdzīvojis un grēku dēļ nav ņemts debesīs. Tāpēc viņš esot spiests mūžīgi dzīvot ēnainos kaktos uz zemes un klīst pa tumšām ielām. Lai atrastu ceļu tumsā, viņam bijusi iedota tikai viena oglīte, kuru viņš ielicis izdobtā rācenī, lai tā dod vairāk gaismas un ilgāk deg.  Leģendai nonākot Amerikā, rāceņa vietā parādījies ķirbis, un šādus ķirbjus — laternas sauc par Jack` o Latern.

Savukārt mūsdienās, daudzās pasaules valstīs un pēdējos gados arī Latvijā – bērni un pieaugušie ar aizrautību gatavojas mošķu tērpu veidošanai, saldumu ēšanai un ķirbju grebšanai.

Noskaties video un iedvesmojies izgrebt savu Helovīna ķirbi:

FacebookPinterestWhatsAppEmailPrintFriendlyDalīties
[augšup]

Komentēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *