Neizsīkstošais veselības avots un pasaulē lielākā oga pēdējos gados atdzimst. Centrāltirgus pirmsākumos – 1930.gadu sākuma literatūras avotos secināts, ka ķirbjus Latvijā vēl samērā maz lieto pārtikā. Taču, gan tolaik, gan tagad ieteicams šo lielisko ogu iekļaut savā ēdienkartē: maz kaloriju un šķiedrvielu, daudz vitamīnu, minerālvielu un beta karotīna.

Izcelsme

Zināms, ka civilizācijai ķirbji bijuši zināmi jau apmēram piecus līdz trīs gadu tūkstošus pirms mūsu ēras. Ķirbju dzimtene ir Centrālamerika un Dienvidamerika. Ap mūsu ēras 1500 gadu ķirbji ievesti Indijā un Eiropā. Vēstures liecības stāsta, ka, pateicoties jūrasbraucējam Kristoforam Kolumbam, no Amerikas ķirbis atceļoja uz Eiropu ar nosaukumu – indiāņu ābols.

Raksturojums

Ķirbjiem ir daudz šķirņu un pēdējo gadu dārzniecības un kulinārijas literatūra iepazīstina mūs ar to daudzveidību un padomiem, kāda veida ķirbji ir piemērotāki konkrētu ēdienu pagatavošanai. Ķirbjus iedala četrās sugās: parastais ķirbis, muskata ķirbis, lielaugu ķirbis un dekoratīvais ķirbis. Sastopamas daudzas kultūršķirnes. Parastais ķirbis (cucurbita pepo) ir viengadīgs 3 – 8 m garš ķirbju dzimtas lakstaugs. Zied no jūnija līdz augustam. Auglis – oga ar cietu apvalku un dzeltenu vai koši oranžu mīkstumu. Sēklas plakanas, iedzelteni baltas, ar apmali.

Audzēšana, glabāšana, tirgošana

Ķirbis ir saules auklēts augs. Kabači un patisoni ir gaismas dienas neitrāli, savukārt ķirbji sāk ziedēt tikai tad, kad diena ir vispiesātinātākā ar gaismu (jūlijā), vispirms ar vīrišķiem ziediem, kas ir tukši, un tikai pēc pāris nedēļām veido sievišķos ziedus. To augļi veidojas augustā, bet nobriest tikai septembrī. Ķirbji ir siltumu un mitrumu mīloši augi. Sēklas dīgst 13-14ºC temperatūrā, bet optimāla dīgšanas temperatūra ir 25-27oC. Piemērota augšanas temperatūra ir 22-30ºC, bet muskata ķirbjiem no 25 līdz 32oC, bet minimālā temperatūra, lai veidotos augļi ir 15ºC. Pie -1ºC ķirbji jau būs nosaluši. Ķirbju augļi nobriest 40-70 dienu laikā no augļa aizmešanās. Rīgas Centrāltirgū var iegādāties ķirbjus plašā izvēlē, sākot no rudens līdz pat vēlam pavasarim.

Uzturvērtība

Ķirbji ir īpaši vērtīgi – auglī ir daudz karotīna, C, B1 un B2, A, E un PP vitamīna, kā arī kālijs, fosfors, silīcijs, magnijs, varš un pektīnvielas. Tās cilvēka organismā veicina skrimšļu atjaunošanos un mazina osteohondrozes sekas, kā arī veicina kaulu lūzumu dzīšanu. Ķirbju sastāvu veido 90% ūdens, un tāpēc tas ir ļoti diētisks. Ķirbju sula uzlabo vispārējo organisma stāvokli, tāpēc ieteicama bērnu uzturā, kā arī īpaši pēc slimošanas.

Ķirbju sula ir viena no vērtīgākajām dārzeņu sulām, jo tajā ir visas minerālvielas, kas nepieciešamas organismam.

Vērtīgas ir visas ķirbja daļas, ieskaitot mīkstumu, sēklas, ziedus un stīgas. Ķirbju sula ir viena no vērtīgākajām dārzeņu sulām, jo tajā ir visas minerālvielas, kas nepieciešamas organismam. Visi šie elementi ir ideāli sabalansēti un ir priekšnoteikums pareizai vielmaiņas procesu norisei. Ķirbju sula baro šūnas, tā spēj atjaunot saistaudus, kaulaudus un skrimšļaudus. Ķirbjos esošais karotīns ir ļoti nepieciešams stiprai imūnsistēmai. Sula nodrošina neorganisko sāļu un liekā šķidruma izvadīšanu no organisma, ārstē aptaukošanos, cukura diabētu, mazina vielmaiņas, sirdsdarbības, bezmiega traucējumus, samazina holesterīna daudzumu asinīs un normalizē gremošanas traktu, kā arī atjauno aknu audus.

Ķirbju sula ir spēcīgākais dabiskais ierocis cīņā pret ultravioletā saules starojuma kaitīgo ietekmi. Kā zināms, tieši šis starojums ir viens no galvenajiem ādas novecošanās faktoriem. Lai gan šķiet neticami, karotīns ķirbjos ir daudz augstvērtīgāks nekā burkānos.

Ķirbju sēklas satur līdz 50% eļļas. Ķirbju sēklu eļļa ir augstvērtīga un to iesaka onkoloģisko slimību profilaksei. To iesaka lietot arī locītavu un gļotādu stāvokļa uzlabošanai. Ķirbju sēklas un eļļa ir lielisks akcents dažādām lapu salātu variācijām. Ķirbju sēklas satur kukurbitacīnu un selēnu, kas iznīdē dažādus vēdera parazītus. Ķirbja mizā ir vielas, kas stiprina matus, nagus un zobus. Ķirbja mīkstums ir izmantojams ādas kopšanā, jo ir piesātināts ar bioloģiski aktīvām vielām un attīrītu augstvērtīgu ūdeni.

Padomi virtuvē

Cerams, ka sen aiz kalniem ir laiki, kad ķirbi ēdienreizēs pazinām vien no etiķa pārsātinātiem kubiņiem uz šķīvja malas, salātiem paredzētajā vietā. Pārdomāti kombinējot ar dažādiem dārzeņiem un garšvielām, ķirbis iegūst pavisam citu garšu un arī izskatu.

Iepazīstoties ar ķirbja uzturvērtību, nav šaubu, ka ikvienam jāmeklē veids, kā ar ķirbi sadraudzēties un veidu patiešām ir daudz. Ēdienos ieteicams „precināt” ķirbi ar produktiem vai garšvielām, kuru garša ir spēcīgāka par ķirbi un labi garšo ēdiena baudītājam, piemēram, salkano garšu mazinās ķiploks vai kumīna sēklas, vai spēcīgs gaļas buljona koncentrāts, piemēram, sautējumos. Citās kombinācijās ķirbja saldo garšu atsvaidzinās apelsīns, dzērvenes, smiltsērkšķi. Pēdējā no minētajām – ķirbju un smiltsērkšķu kombinācija ir citu dārzeņu, ogu un augļu nepārspējama karotīna deva.

Vienlaikus jāatgādina, ka ķirbju veselīgās īpašības ievērojami mazinās, ja tos cep un vāra. Jo vairāk termiski apstrādāts, jo mazāk tajā vērtīgās vielas. Lai no ķirbja saņemtu visu vērtīgo, tas ir jālieto svaigā veidā un ideālākais veids, kā to darīt, ir dzert svaigi spiestas sulas, kombinācijā ar citiem augļiem un ogām.

RECEPTES

Lai gan daudziem ķirbju sula negaršo, tā ir viena no vērtīgākajām dārzeņu sulām. Visi elementi tajā ir ideāli sabalansēti, kas ir obligāts priekšnoteikums pareizai vielmaiņas procesu norisei, līdz ar to sekmēs centienus tikt vaļā no kāda lieka kilograma un kūres veidā kopumā ievērojami uzlabos organisma veselību.

VESELĪBAS KOKTEILIS

Sastāvdaļas 1 personai

1 apelsīns
½ citrons
1 šķēle ķirbja

Pagatavošana

Ar sulu spiedes palīdzību izspiež citrona un apelsīna sulu, kā arī sulu no ķirbja. Sajauc un dzer.

Sulu ieteicams dzert uzreiz pēc pagatavošanas. Ņemot vērā ķirbju neaizstājamo uzturvērtību, šo kokteili ieteicams mēģināt lietot pat tiem, kuriem ķirbis nešķiet gards, eksperimentējot un nosakot optimālās citrusaugļu un ķirbju sulas proporcijas, kas individuālajai garšas izjūtai šķiet tīkamas.

DĀRZEŅU SAUTĒJUMS AR ĶIRBI

Sastāvdaļas 2 personām

3 vidēja lieluma kartupeļi
1 liels burkāns
1 ķiploks (apmēram 5 daiviņas)
3 šķēles maza izmēra ķirbja (muskata)
~ 10 Briseles kāpostu galviņas
olīveļļa cepšanai
pusglāze ūdens
sāls, svaigi malti melnie pipari, kumīna sēklas

Pagatavošana

Nomizo kartupeļus, burkānus un ķiplokus. Burkānu sagriež apmēram 0,5 cm biezās šķēlītēs, kartupeļus garenās daiviņās, ķiploku daiviņas pārgriež gareniski uz pusēm. Burkānus un kartupeļus apcep uz pannas sakarsētā olīveļļā, kad tie viegli apcepušies, pievieno ķiplokus un arī nedaudz apcep. Pannas saturu liek sautējamā traukā (keramikas) ar vāku, šī ēdiena gatavošanai lieliski piemērota tadžīna.

Virsū liek vidējos gabalos sagrieztu ķirbi un Briseles kāpostus. Bagātīgi pārkaisa ar pipariem un kumīna sēklām un pēc nepieciešamības pievieno sāli. Nedaudz pārlej olīveļļu un pievieno pusglāzi ūdens. Liek cepeškrāsnī 200 grādu temperatūrā un cep, līdz dārzeņi sasnieguši vēlamo gatavību.

Sautējums ir sātīgs un garšām piesātināts. Pasniedz ar svaigiem salātiem un marinētiem pipargurķīšiem.