Āgenskalna tirgū Raimonds Osis tirgo ziedus jau 12 gadu. Pa šo laiku iepazīti tirgus pircēji. Ziedu tīkotāji arī Raimonda kungu pazīst un labprāt iepērkas tieši pie viņa – gan tāpēc, ka viņa tirgotie Latvijas ziedi ir kvalitatīvi un skaisti, gan arī tāpēc, ka attieksme ir patīkama.

Kas ir jūsu pircēji?
Sākot no maziem bērniņiem līdz sirmgalvjiem. Pircēju gan ar katru gadu kļūst mazāk – to varu droši teikt. Taču tie, kas palikuši šeit dzīvot, ir uzticīgi pircēji. Vecāka gadagājuma kundzes, vecmāmiņas ar mazbērniem, māmiņas ar maziem bērniņiem, kas iet uz bērnudārzu. Tāpat vecāki ar skolēniem, kas šo gadu laikā jau kļuvuši par studentiem. Vidējās paaudzes, arī biznesa vides cilvēki, taču kopumā ir maz aktīvo pircēju.

Vai pārdodat paša audzētus ziedus?
Es esmu tirgotājs, pats ziedus neaudzēju. Ziedi ir Latvijā audzēti, nāk no Dobeles novada Bikstu pagasta saimniecības “Gerikas”. Tos audzē Juris Dreimanis ar kundzi. Sezonu sāku ar narcisēm, tulpēm, tad seko puķuzirņi un tagad jau rudens ziedi – asteres, krizantēmas.

Ja jau tik ilgi tirgū esat, tātad tirgošanās jums patīk?
Jā, tā var teikt. Es uzskatu, ka jebkurš darbs ir jādara ar mīlestību. Darot pa roku galam, nekad nebūs labs rezultāts. Tā nevar!

Kāds ir jūsu gada ritms?
Visu gadu es te neesmu, un neesmu arī vienīgais tirgotājs šajā stendā. Stundas ir garas un ir kolēģi, kas mani nomaina. Ziemas periodā mums ir pārtraukums. Oktobrī, varbūt vēl novembrī tirgošos, bet tad ar pircējiem tiksimies atkal jaunajā sezonā, kas parasti sākas ap 8. martu.

Vai pircēji grib pirkt tieši Latvijā audzētus ziedus?
Jā, prasa tieši šos, bet pa šiem gadiem jau pircēji ir iepazinuši gan mani, gan ziedu klāstu un kvalitāti. un tad jau vairs jautājumu nav, atliek tik izvēlēties. Ir pircēji, kas nāk tiešām regulāri – to vidū arī pazīstami mākslinieki un ārsti.

Es uzskatu, ka jebkurš darbs ir jādara ar mīlestību. Darot pa roku galam, nekad nebūs labs rezultāts. Tā nevar!

Kādas ir jūsu pirmās atmiņas par šo tirgu?
Es šeit, Āgenskalnā dzīvoju visu savu mūžu – vairāk kā 60 gadu, tāpēc Āgenskalna tirgus likumsakarīgi ir vieta, kur mani var satikt. Jau bērnībā es kopā ar vecākiem nācu šeit iepirkties, taču īpaši iespaidi par šiem laikiem atmiņā nav palikuši.

Te ir vairakkārt redzēts slavenais režisors Eduards Smiļģis, vēlāk Ojārs Vācietis un Ludmila Azarova, Dagnija Zigmonte, aktieris Valdis Akuraters.

Pa šiem gadiem Āgenskalna sabiedrība ir krietni pamainījusies…
Jā, patiešām! Ir mainījušies gan cilvēki, gan laiki: agrāk šeit bija vairākas rūpnīcas – “Aurora”, “Meteors”, “Arsenāls”. Tagad palikusi tikai Stradiņa slimnīca un studentu kopmītnes.

Āgenskalnu par dzīvesvietu pēdējā laikā vairāk izvēlas mākslinieki un radošo profesiju pārstāvji. Daudzi ir aizbraukuši uz ārzemēm. Kad bērni brauc ciemos pie vecākiem, pie manis nopērk ziedus. Ir arī tādi, kuri pēc prombūtnes atkal atgriezušies uz dzīvi Latvijā, par ko, protams, liels prieks.

Vai mūsdienu ļaudis vēl prot kaulēties un tirgū tas notiek?
Kaulējas, jā. Bet es ne sevišķi to praktizēju. Protams, ja pērk lielākā vairumā, tad atlaidi, visticamāk, var saņemt. Bet tā nav ierasta prakse pie manis.

Jūs tirgojaties arī sliktos laikapstākļos. Kas dod gandarījumu par šo darbu?
Pirmkārt, tie ir cilvēki. Visi, protams, nav pozitīvi noskaņoti, nāk ar dažādām enerģijām un negācijām. Bet saruna ar pozitīvu cilvēku ļoti uzlādē.

Kā atrodat kopīgu valodu ar nīgrajiem pircējiem, kuriem nekas nav “pa prātam”?
Taktiski un delikāti.

Cik novērots, vienmēr stāvat šeit labā noskaņojumā. Kur smeļaties enerģiju?
Vienu daļu no cilvēkiem, ar kuriem sarunājos tirgošanas procesā, bet vispār pēc dabas arī esmu pozitīvi noskaņots.

Tas tirgotājam ir ļoti svarīgi!
Jā, es arī necenšos dalīties ar savām personīgām pārdomām un negācijām. Tas viss nav vajadzīgs un nevienam neko pozitīvu nedod, tikai apmierina ziņkāri. Man šķiet, ka manu noskaņu jūt arī pircēji, tāpēc nekad nav bijušas domstarpības vai aizrādījumi.

Kā veidojas puķu cena?
To nosaka saimnieki, bet skatāmies arī pēc apstākļiem. Ziedi mums ir kvalitatīvi. Noteikti nedrīkst tirgot nekvalitatīvu preci, tas grauj reputāciju un kopumā atstāj iespaidu nākotnē. Pārdosi sliktu preci – otrreiz vairs nenāks!

Vai jūs apmierina tirgošanās apstākļi?
Tirgošanās ir ļoti atkarīga no laikapstākļiem. Vissliktāk ir, kad līst un ir stiprs vējš, tāpēc īpaši svarīga ir iespējami komfortablāka tirgošanās vieta. Var padomāt par vienādiem un izturīgiem lietus/saules sargiem, kas gan palīdzēs tirgotājiem labāk justies, gan arī veidos skaistāku tirgus izskatu.

Kā vērtējat pārmaiņas šeit, kopš Āgenskalna tirgu savā tiešā aprūpē pārņēmis Rīgas Centrāltirgus?
Ir pozitīvas izmaiņas. Pirmkārt, ir ieviesta kārtība elementārās lietās. Otrkārt, tirgus ir sakārtotāks, tīrāks. Foajē ir izremontēts, ieejas kāpnes salabotas, atkritumu urnas izvietotas, aukstajā laikā dārzeņu tirgotājiem paviljonā būs sava zona. Kārtība ir, to jūt un novērtē visi.

Kāds ir pircēju noskaņojums pašlaik?
Cenas visiem gribētos lētākas. Bet, ņemot vērā, ka ziedi tiek audzēti siltumnīcās, izmaksas ir salīdzinoši lielas. Skaidrs, ka pircējs vienmēr gribēs lētāk – tas ir dabīgi un loģiski. Taču, neskatoties uz to, cilvēki kopumā ir pozitīvi. Ir ne tik pārtikuši vecākās paaudzes cilvēki, bet pat viņi naudiņu spēj atlikt, sakrāt un, kad ir vajadzība un vēlēšanās, atļaujas pat pašu dārgāko. Tūlīt nāks piemiņas diena, daudzi dosies uz kapiem un šeit nopirks tieši to, ko vēlēsies.

Vai pie jums vairāk pērk ziedus mājokļiem, vai pārsvarā dāvināšanai?
Esmu novērojis, ka sestdienās un svētdienās pērk māju rotāšanai, bet darba dienās dāvināšanai – apsveikt kolēģus vārda un dzimšanas dienās. Pērk arī uz svētkiem, pasākumiem. Piemēram, kad E.Smiļģa Teātra muzejā notiek pasākumi, ziedus bieži pērk šeit.

Esmu novērojis, ka ļoti daudzas sievietes pērk sev ziedus pašas, acīmredzot vīri neiepriecina!

Jums ir kādi interesanti novērojumi pa šiem laikiem?
Varu pieminēt, ka patiešām daudzi nezina ziedu nosaukumus. Es nemaz nerunāju par importa ziediem, bet pat Latvijas vietējiem, ko tirgoju. Tiešām daudzi jauc!
Vēl esmu novērojis, ka ļoti daudzas sievietes pērk sev ziedus pašas, acīmredzot vīri neiepriecina! Imants Ziedonis ir teicis: “Par maizi – jūs visi, bet kas par ziediem karos?”

Kā sadzīvojat ar konkurentiem?
Labi. Ziedu kioskos pārsvarā ir importētie ziedi. Mēs tirgojam katrs savu. Un pat sezonas mums nesakrīt – vasaras pilnbriedā kioskos ziedu ir mazāk, savukārt ziemā es netirgojos. Mēs te labi sadzīvojam un vajadzības gadījumā pat izpalīdzam viens otram.

Ko jūs gribat novēlēt saviem pircējiem?
Lai naudas maciņš biezāks un vairāk varētu atļauties sevi un citus iepriecināt ar ziediem!

Un tirgum?
Lai pārdomāti turpina tirgus sakārtošanu un rekonstrukciju. Iespējas te ir lielas, tikai viens mīnuss – cilvēku maz. Pozitīvās izmaiņas pamana visi, pircēji to jūt!
Āgenskalna apkaimē pēdējā laikā ir daudz jaunu tirdzniecības vietu, tāpēc novēlu tirgum atrast savu stabilu vietu starp tām!