Radio rīta balss un šovmenis Fredis (Andris Freidenfelds) Rīgas Centrāltirgū visvairāk jūsmo par paviljonu varenību, produktu svaigumu un sirsnīgajiem pārdevējiem.

Kādas ir tavas pirmās atmiņas par Rīgas Centrāltirgu?
Atminos tos milzīgos paviljonus, kuri, kā vēlāk uzzināju, bija vecie Cepelīnu angāri. Iespaidīgi! Un atceros tirgu pirmsjāņu laikā, kad vēl manā bērnībā te varēja nopirkt papīra ziedu vainagus ar lentēm un huzāru un sombrero cepures. Toreiz man šīs galvas rotas likās daudz pievilcīgākas nekā apvītuši Jāņu vainagi no ziediem. Toreiz man varēja būt kādi seši gadi, un pārtikas produktu iegāde man nelikās interesanta.

Ar ko tev asociējas Rīgas Centrāltirgus?
Tirgū ir viss. Patīk tas svaigums, neordinārums, dažādība. Lielveikalos ir viss viens un tas pats, ļoti pareizs un standartizēts. Bet šeit varu nopirkt vislīkāko gurķi, visneparastākos tomātus, produktus, kas nāk no mūsu pašu Latvijas laukiem. No tantes, kas to kāli ir pati audzējusi. Tas ir daudz personīgāk.

Vai Centrāltirgū piedzīvo arī kādus jokus, kuriozus?
Ja atnāku uz Centrāltirgu svētdienas rītā, tad sakņu paviljonā pārdevējas man piedāvā nodzerties skābētu kāpostu sulu. Nelīdz skaidrošana, ka viss ir kārtībā, ka vakar dzēris neesmu nemaz. Viņas saka – zinām, jau zinām. Jūs esat mākslinieks, un visi lieli mākslinieki nāk pēc bohēmas uzfrišināt dūšu. Paņemu arī. Ledaini auksta, spirgta. Tāds vitamīnu belziens!

Ko tu visbiežāk iegādājies Centrāltirgū?
Dārzeņus un kartupeļus man pārsvarā atved lauku radiņi, taču šo to pērku arī Centrāltirgū. Te ir labi marinējumi – ķiploki, burkāni, kāposti. Svaigu garšaugu ziņā šis tirgus ir nepārspējams – baziliks, timiāns, majorāns un rozmarīns. Un viss tik svaigs, pašu audzēts! Tā ir baigā štelle!

Vai uz Centrāltirgu nāc bieži?
Kad jāfilmējas kulinārijas raidījumā. (Smejas.) Tagad dzīvoju Mežciemā un biežāk apmeklēju nelielo vietējo tirdziņu. Tomēr tas nav salīdzināms ar Centrāltirgus plašumu un piedāvājuma daudzveidību. Tos pašus garšaugus tik plašā piedāvājumā nevar nopirkt nekur citur.