Septembrī aprit tieši gads, kopš valdes priekšsēdētāja amatā ir stājies Artis Druvinieks. Gada laikā ir paveikts ļoti daudz un nākotnes plāni ir grandiozi. Par to, kādas pārmaiņas tirgu sagaida tuvākajā laikā, lasiet šajā intervijā.

Kādi tirgus attīstības un uzlabošanas pasākumi vēl tiek plānoti un, ko tu akcentē savā nākotnes redzējumā par Rīgas Centrāltirgu?

Plānu par kopējo tirgus attīstību ir daudz un tie ir ambiciozi. Lai izprastu pareizo attīstības virzienu, vispirms ir nepieciešams saprast, kas notiek mums apkārt, Eiropā, pasaulē. Sekojot līdzi Eiropas lielāko tirgu attīstības tendencēm, atjaunojot Gastronomijas paviljonu un izvietojot tajā ēdināšanas pilsētiņu jeb foodcourt, mēs būsim spēruši pirmo nozīmīgo soli pretī attīstītam un eiropeiskam tirgum. Tajā pašā laikā mēs saprotam, ka tirgus vairs nevar būt tikai tirgus, jo, izdzīvot vispārējās konkurences apstākļos starp lielveikaliem un iepirkšanās centriem mums būtu grūti. Tieši tāpēc Rīgas Centrāltirgus komanda savu attīstības konceptu veido atbilstoši laikam. Gastronomijas paviljona atklāšana būs kā atskaites punkts, no kura mēs skatīsimies, kādā veidolā tirgu mainīsim un ko uzlabosim nākotnē. Gastronomijas paviljons kļūs par mūsu atpazīstamības simbolu, jo šis būs pirmais pilnvērtīgi atjaunotais paviljons, kura koncepts būs nedaudz citādāks nekā līdz šim.
Tuvākajā nākotnē arī Zivju paviljonā plānots veikt atjaunošanas un rekonstrukcijas darbus. Šī rekonstrukcija mums būs liels izaicinājums un pārbaudījums, tā prasīs ļoti lielu darbu un nepārtrauktu uzmanību. Darbiem mēs nopietni gatavojamies jau kādu laiku un tas ilgs vēl kādu brīdi, lai remontu veiktu pēc iespējas pilnvērtīgāk un kvalitatīvāk.
Nevaru nepieminēt arī rudens pusē gaidāmo Informācijas centra atvēršanu. Neapšaubāmi, nozīmīgs solis pretī attīstītam tirgum būs arī Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta projekts, kas saistīts ar kanālmalas revitalizāciju. Mums ir patiess prieks, ka kanālmalu drīz ieraudzīsim citā veidolā – sakoptu un modernu. Centrāltirgu neizbēgami skars arī Rail Baltica projekts, kurš viennozīmīgi kļūs arī par būtisku soli tirgus attīstības virzienā. Projekta realizācijas rezultātā mēs sagaidām lielāku tūristu pieplūdumu gan no kaimiņu valstīm Igaunijas un Lietuvas, gan no tālāk esošās Polijas un Vācijas.
Procesā ir projekts saistībā ar Rūpniecības preču tirgu. Kā jau minēju iepriekšējā intervijā, šajā teritorijā tiks izbūvēts multimodāls centrs, tur izvietojot starppilsētu mikroautobusu galapunktu, autostāvvietas un biroju telpas. Līdz ar to pēc multimodālā centra izveides, kanālmalas sakārtošanas un Rail Baltica projekta noslēguma Prāgas iela, kas sākas pie Rūpniecības preču tirgus un beidzas pie Vecrīgas sliekšņa, kļūs par tādu kā gājēju maģistrāli un mums uz to ir jābūt gataviem!

Tirgus apmeklētāji bieži vien jautā, kad tiks sakārtotas autostāvvietas. Vai ir izstrādāti plāni, vai jau izveidots redzējums?

Šis vienmēr ir bijis ļoti aktuāls jautājums, jo cilvēkiem tirgū ir grūti atrast vietu, kur novietot savu automašīnu. Mēs ļoti nopietni domājam par autostāvvietu projekta attīstīšanu tirgus teritorijā, tāpēc šobrīd aktīvi strādājam, lai vismaz daļēji to atrisinātu. Tāpat apsveram iespēju ieviest vienotu atlaižu sistēmu, piemēram, pirmā stunda autostāvvietā par samazinātu tarifu.

Cilvēki uzdod jautājumus arī par bezpajumtnieku esamību tirgus teritorijā un par to, kā Rīgas Centrāltirgus vadība risina šo ilgstošo problēmu.

Ņemot vērā to, ka tirgum kaimiņos atrodas Latvijas Sarkanais Krusts, nākas sadzīvot ar situāciju, ka mūsu teritorijā uzturas cilvēki, kuru dzīvesstils ir atšķirīgs no vispārpieņemtā. Neskatoties uz to, ka ikdienā tirgus Iekšējās drošības dienests sastrādājas gan ar valsts, gan pašvaldības policiju, šī problēma nebeidz pastāvēt. Tajā pašā laikā šie cilvēki mitinās mums kaimiņos un mums ar viņiem ir jāsadzīvo. Pirms kāda laika saņēmām informāciju, ka Rīgas domes atbildīgie departamenti strādā pie šī jautājuma atrisināšanas, tas ir, Rīgas domes Īpašuma departaments ir atradis potenciālu vietu, uz kurieni pārcelt Sarkano Krustu. Par cik lielākā daļa no tā iemītniekiem savu ikdienu pavada tirgus teritorijā pārcelšana būtu milzīgs atslogs esošajai situācijai.

Aktuāls jautājums ir arī par akcīzes preču nelikumīgu tirgošanu Centrāltirgus teritorijā. Kā cīnāties ar šiem tirgotājiem? Vai ir vērojami panākumi?

Kā jau vairākkārt esmu teicis un, kā ir minējuši arī mani priekšgājēji, cīņa ar akcīzes preču nelikumīgajiem tirgotājiem ir kā cīņa ar vējdzirnavām, jo sakne šai problēmai ir jāmeklē kaut kur dziļāk, ne Rīgas Centrāltirgū. Centrāltirgus, kurā notiek šī mazumtirdzniecība, ir tikai noslēguma posms visai garajai ķēdei. Neskatoties uz sarežģīto situāciju, mēs nepārtraukti cīnāmies pret nelikumīgo preču tirdzniecību. Līdz šī gada septembrim Centrāltirgus Iekšējās drošības dienests tirgus teritorijā izņēma un Valsts policijai nodeva 5515 pakas cigarešu. Salīdzinājumā ar laiku pirms diviem, trim gadiem, situācija ir kardināli mainījusies uz labo pusi. Savu iespēju robežās mēs cīnāmies ar šo parādību un, manuprāt, darām visu likuma ietvaros iespējamo, lai samazinātu cigarešu un alkoholisko dzērienu izplatību mūsu pārvaldītajā teritorijā.

Kur ir meklējama problēma akcīzes preču nelikumīgajai un ilgstošajai tirgošanai tirgus teritorijā?

Manuprāt, problēma ir meklējama valstiskā līmenī. Kā gan cigaretes nonāk valsts teritorijā un, kā tās tiek izplatītas? Tirgū redzam tikai noslēdzošo posmu visam šim garajam un sarežģītajam procesam. Iespējams, mūsu valstī ir pārāk demokrātiska sodu sistēma attiecībā uz akcīzes preču tirgotājiem.
Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā ir noteikts, ka cigaretes un tabakas izstrādājumus ir aizliegts tirgot teritorijās, kurām ir piešķirts tirgus statuss. Šī, manuprāt, mākslīgi radītā situācija patiesībā neko neatrisina, jo tā ir radīta, neizvērtējot problēmu pēc būtības. Ja tiktu atcelts liegums, ļoti iespējams, ka zināmā mērā tas iespaidotu arī nelegālo cigarešu tirdzniecības apjomu.

Kā jau minēji iepriekš, rudenī tiks atklāts Informācijas centrs. Kā Centrāltirgus vadība nonāca līdz domai par tā izveidi?

Uz Informācijas centra nepieciešamību mums norādīja vairākas indikācijas pašu darbā. Tas, ka informācijas centram jābūt, mums jau bija skaidrs pašā sākumā. Radās tikai viens jautājums – kādā formātā un kurā brīdī šo plānu īstenot? Līdz ar to izveidojās vīzija, kādu mēs vēlētos redzēt informācijas centru, ar kādām funkcijām un, kurā vietā. Ģeogrāfiski informācijas centrs atradīsies pašā tirgus sirdī, Nēģu laukumā uz Prāgas ielas – starp administrācijas ēku un Gaļas paviljonu. Informācijas centrs būs liels atvieglojums gan rīdziniekiem, gan pilsētas viesiem, kuri nav patstāvīgie tirgus apmeklētāji.

Kādus pakalpojumus Informācijas centrā varēs saņemt tirgus apmeklētāji un tūristi?

Ņemot vērā to, ka mēs esam lielākais tirgus Eiropā, ne vienmēr tiem, kas šeit ierodas pirmo reizi, ir viegli orientēties tirgū, tāpēc Informācijas centra piedāvāto pakalpojumu klāstu veidosim plašu un daudzpusīgu. Tajā tiks sniegta informācija, kur ko var atrast un uz kurieni doties. Neskatoties uz to, ka šobrīd daudzas tūrisma kompānijas piedāvā ekskursijas un degustācijas Rīgas Centrāltirgū, mēs domājam, ka šī niša ir atvērta arī mums pašiem. Mēs esam gatavi iekarot savu vietu tūrisma industrijas nozarē, jo esam bagāti ar kultūrvēsturisko mantojumu, mums ir savs stāsts, ko vēlamies pastāstīt! Mums ir liels prieks, ka veiksmīgi esam iesākuši darbu pie savas suvenīru līnijas izveides, un, ka tuvākajā laikā Informācijas centra apmeklētājus varēsim iepazīstināt ar savu sniegumu !

Kādas, tavuprāt, ir galvenās Centrāltirgus priekšrocības salīdzinājumā ar citām iepirkšanās vietām?

Viennozīmīgi tirgū ir visplašākais jebkura veida produktu klāsts. Tirgus spēj nodrošināt pilnu produktu spektru arī ekonomiskajā izpratnē. Pie mums ir pieejami kvalitatīvi produkti par draudzīgām cenām. Centrāltirgus neapšaubāmi ir un būs viens no līderiem Latvijas tirgū. Šeit ir plaša teritorija, kas ir kā sava veida neliela pilsēta pilsētā. Te ne vienmēr obligāti jāveic pirkumi, te var baudīt tirgus noskaņu, apkārt valdošo kņadu un notiekošos pasākumus, izjust tikai šeit valdošo atmosfēru. Kaulēšanās, komunikācija ar pārdevējiem un tirgus aura ir tās priekšrocības, kuras piemīt tikai Rīgas Centrāltirgum.

Vai tu pats iepērcies Centrāltirgū?

Jā, protams. Jāsaka, ka pēdējā gada laikā, strādājot tirgū, es to daru biežāk nekā līdz šim. Man ļoti patīk nakts tirgus. Bieži vien pēc garās darba dienas aizeju uz nakts tirgu iegādāties augļus un dārzeņus. Manā izpratnē nakts tirgus ir ļoti veiksmīgs projekts, kas sniedz iespēju jebkuram strādājošam rīdziniekam arī pēc garas darba dienas atnākt uz tirgu un iegādāties kāroto.

Novembrī Rīgas Centrāltirgus svinēs 88. gadadienu. Ko tu novēli tirgum, tirgotājiem un pircējiem tirgus dzimšanas dienā?

Mūsu uzticamajiem pircējiem novēlēšu atrast savu vienīgo un labāko pārdevēju, lai katrs no tirgus izietu apmierināts ar savu pirkumu! Pārdevējiem un nomniekiem novēlu veiksmi uzņēmējdarbībā, jo, tādējādi būsim veiksmīgi arī mēs! Centrāltirgus komandai vēlu strādāt tā, lai cilvēkos un sabiedrībā mainītu domāšanu un attieksmi pret tirgu pozitīvā virzienā! Savukārt Rīgas Centrāltirgum 88. jubilejā novēlu divas bezgalības attīstībā un saglabāt spēju mainīties paralēli laikam! Pastāvēs, kas pārvērtīsies!