Rīgas Centrāltirgus ir lielākā un slavenākā iepirkšanās vieta Latvijā, kuru ik dienas apmeklē 70 līdz 100 tūkstoši pircēju. Turklāt ārzemju viesiem tirgus zināms kā populārs tūrisma objekts. Kaut mēs paši Eiropas lielāko slēgto tirgu par tūrisma objektu ne vienmēr uztveram, ceļotāji vēlas savām acīm ieraudzīt mūsu produktu savdabību un tirgošanās jeb andeles paradumus. Tiesa, aizvadītajos gados Centrāltirgū spēji attīstījies arī vietējais tūrisms. Ekskursiju laikā ļaudis tiek iepazīstināti ar tirgus vēsturi, raibu kā dzeņa vēders, un viesojas telpās un tirgus teritorijās, kas ikdienas apmeklētājiem ir slēgtas. Ko tad glabā tirgus vēsture un tagadne?

Paviljonu arhitektūra

Centrāltirgus pieci majestātiskie tirdzniecības paviljoni izvietoti pārbūvētos cepelīnu angāros, kas sākotnēji atradās Vaiņodē. Pirmā pasaules kara laikā tie tur tika uzbūvēti Vācijas armijas kaujas cepelīnu vajadzībām. Pagājušā gadsimta 20-tajos gados divi milzu angāri tika demontēti un pa dzelzceļu atripināti uz galvaspilsētu Rīgu, ļaujot tapt vienam no unikālākajiem un lielākajiem Eiropas tirgiem ar piecām jau mazākām hallēm. Vēl 1983. gadā tirgus paviljoniem, pateicoties to jūgendstila elementiem un pirmskara neoklasicisma ietekmei, tika piešķirts arhitektūras pieminekļu statuss. Tie ir arhitektūras elementi, kas starptautiskā vidē raksturo arī Rīgu. Bez tam pasaulē ir palikuši tikai nedaudzi cepelīnu angāri – Francijā, Vācijā, Lielbritānijā, ASV un Brazīlijā, un tiek uzskatīts, ka Rīgā – Centrāltirgus paviljoni – ir pieciem no tiem.

Dzelzceļa perons

Ne katrs ir ievērojis, ka uz Centrāltirgus gaļas paviljona jumta ir dzelzceļa perons, kam līdz pat 90-to gadu sākumam piegūla arī sliedes. Tiesa, vilcieni Centrāltirgus stacijā varēja iebraukt vien līdz 1942. gadam, kad tika sabombardēts savienojums starp Rīgas pilsētas pasažieru staciju un tirgu. Dzelzceļa atzars bija nepieciešams, jo pirmskara laikā Centrāltirgus kalpoja arī kā vairumtirdzniecības tirgus. Piemēram, gaļas paviljonā notika vienīgi gaļas produktu vairumtirdzniecība un gaļa tika izsolīta atklātās izsolēs. Savukārt, mūsdienās gaļas paviljona jumts ir iekļauts tūrisma grupu apskates maršrutos.

Tirgus pagrabi

Ikdienā pamanām tirdzniecības vietas Centrāltirgus paviljonos un atklātajā teritorijā, kas rada šo vienreizīguma iespaidu, bet leģendārie Centrāltirgus pagrabi ir paslēpti apkārtējo acīm. Turklāt nezinātājam ir grūti aptvert to plašumu. Visus paviljonus pazemē savieno divus hektārus plaša apakšzemes pilsētiņa ar galvenajām un sānejām, kuras savienojošā satiksmes eja ir 337 metrus gara. Šeit izvietotas tirgotāju noliktavas ar dažādiem temperatūras režīmiem atšķirīgu produktu uzglabāšanai, kā arī tirgus tehniskās komunikācijas, kas redzamas vien šeit strādājošajiem vai organizētu ekskursiju dalībniekiem.

Rīgas andele

Centrāltirgū ik dienas tirgojas vairāk nekā 3 000 tirgotāju, zemnieku un amatnieku, līdz ar ko šeit tiek nodrošināts Baltijā visplašākais vietējo produktu un amatniecības izstrādājumu sortiments. Pie tam Centrāltirgus kā Latvijas tirgu flagmanis rūpējas par Latvijas tirdzniecības, mājražošanas un amatniecības tradīciju kopšanu, kā arī sniedz zemniekiem iespējas pašiem tirgoties pilsētā, tādējādi radot savu ieguldījumu tautas nemateriālā kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā.

Viss minētais veido unikālu un aizraujošu nemateriālā kultūras mantojuma vidi, ko aicinām jūs izbaudīt ne vien kā pircējiem, bet arī kā tūristiem un atklāt sev vēl nezināmus tirgus raibās vēstures faktus un citkārt apkārtējo acīm paslēptas leģendāras vietas.

Tūrisma kompānijas, kuras piedāvā ekskursijas un Latvijas produktu degustācijas Rīgas Centrāltirgū Jūs atradīsiet šeit.