Diriģents un kulinārijas blogeris Jānis Ozols uz pirmā raidījuma Garšīgi dzīvojam filmēšanu Rīgas Centrāltirgū ir ieradies pa taisno no lidostas ar visu čemodānu, kuru vēl rotā airBaltic zaļā bagāžas zīme.

Reibinoši smaržo āboli Latvijas zemnieku stendos, no pazīstamas tirgotājas nopirkta īsta lauku vistiņa buljonam, pirkumu grozā sagulst svaigi lazdu rieksti, Jānis izvēlas gardākos korejiešu burkānus un Kandavas pusē vāktas zāļu tējas. Mūziķi un gardēdi Jāni te pazīst, un arī viņš pazīst daudzus tirgotājus.

Sirsnība, dāsnums un daudzveidība – šis Centrāltirgus starojums jaušams gan preču piedāvājumā, gan cilvēkos, gan raidījumā. Tos pašus produktus pērk gan pensionāri, taupīgi skaitīdami santīmus, gan slaveni restorānu pavāri. Latvijas zemnieki un Centrāltirgus spēj nodrošināt izejvielas vissmalkākajai maltītei. Un kāpēc lai par demokrātiskām cenām šī maltīte netaptu mājās?

Restorāns mājās un ne tikai – tā saucas Jāņa Ozola blogs, un tajā ne viena vien recepte tapusi no Centrāltirgū gādātā. Tagad viņš arī kā raidījuma Garšīgi dzīvojam vadītājs skatītājus vedīs izzinošos ceļojumos pa Centrāltirgu un rādīs, kā ļoti plašajā un dažādajā produktu piedāvājumā atrast pašus labākos, pašus svaigākos un pašus iecienītākos Latvijas sezonas produktus.

Kas ir tavas dzīves galvenās sastāvdaļas?
Babītes pagasta jauniešu koris Maska – esmu tā dibinātājs un vadītājs, mūzikas studijas – esmu orķestra diriģēšanas students Karaliskajā Zviedrijas mūzikas akadēmijā Stokholmā, ģimene, sieva, ēst gatavošana un bloga rakstīšana. Brīvu brīžu sanāk maz. Es pat nesaprotu, kā visu to varu pagūt.

Kas ir tavas dzīves lielākās vērtības?
Dievs, ģimene, mīlestība, darbs.

Kas ir tas, kas ēst gatavošanu tev padara tik īpašu?
Man garšo īpaši ēdieni, taču neesmu tik bagāts, lai katru vakaru staigātu pa restorāniem. Pirms gadiem četriem pieciem izdomāju, ka, iztērējot daudz mazāk naudas, varu pagatavot kaut ko tikpat gardu un īpašu kā restorānā. Citkārt pat vēl gardāku.

Kas tevī atraisa kulināro iedvesmu?
Kad man gadās brīvs laiks, viena no pirmajām domām ir – kur atrodos. Vai varu doties produktus iegādāties uz Centrāltirgu, vai jāpērk kaut kur tuvāk. Cenšos, lai mana iepirkšanās un ēst gatavošana ir kā garšas piedzīvojums, un tad arī iedvesma raisās.

Kā tu izveidoji savu blogu Restorāns mājās un ne tikai?
Vienā jaukā dienā uzzināju, kas tie tādi blogi, un izdomāju, ka arī man tādu vajag. Mirkli padomāju, par ko varētu tajā rakstīt, un izvēlējos kulināriju. Izvēle bija pareizā – manam blogam ir daudz sekotāju, daudz apmeklējumu. Ir dienas, kad tas lasīts 1000 reižu, bet vidēji katru dienu to apmeklē 300–500 lasītāju. Aplūkojot bloga statistiku, mani pārsteidz, ka to lasa gan Amerikā, gan Eiropas valstīs un citur.

Kas ir tavs iecienītākais ēdiens?
Mans pats mīļākais ēdiens – čenahi. Šā ēdiena recepti esmu saņēmis to mantojumā no tēva, un tā ir man ļoti dārga un mīļa. Čenahi ir kārtīgs Kaukāza virtuves iemītnieks, un tā dzimtene laikam ir Armēnija (bet varbūt arī Gruzija).
Lai to pagatavotu, būs vajadzīgs:

• māla podiņi gatavošanai
• kartupeļi
• baklažāni
• jēra gaļa (var aizvietot ar liellopa gaļu)
• tomāts
• sīpols
• ķiploks
• kinza (koriandrs)
• pētersīļi
• sāls, pipari
• 1 ēdamkarote tomātu pastas
• 2 ēdamkarotes maigās adžikas (var izmantot vīriešu zapti)
• asā adžika pēc garšas, bet ne par daudz
• ūdens

Sastāvdaļas kārto podiņos. Vispirms gaļa, kas sagriezta 3 x 3 centimetru gabaliņos, to pārkaisa ar sāli un pipariem pēc garšas, virs gaļas liek kartupeļus, pārber ar kinzu un pētersīļiem.
Tad pievieno diezgan lielos gabaliņos sagrieztus baklažānus, ķiploka daiviņu, sīpola ripiņu un ripiņu tomāta. Virsū ar lielo ēdamkaroti uzliek divas ēdamkarotes adžikas, vienu ēdamkaroti tomātu pastas un pēc garšas aso adžiku un aplej ar ūdeni gandrīz līdz podiņa augšai, rēķinoties, lai var uzlikt vāciņu.
Uzliek trauciņiem vāciņus un liek cepeškrāsnī 180 grādos uz stundu un 40 minūtēm.
Kad gatavs, ēdienu nedaudz atdzesē pārkaisa ar atlikušo svaigo kinzu un ēd.

Vai kādreiz esi gatavojis ēst kameras priekšā?
Jā un nē. Piedalījos raidījumā Gandrīz ideālas vakariņas, taču tas ir citādāk nekā vadīt kulināro raidījumu.

Vai esi radis gatavot ēst ar kādu kopā?
Mājās ēst gatavoju pārsvarā viens pats. Es sapņoju, ka kādreiz mums būs lielāka virtuve un tur varēsim kopīgi gatavot visa ģimene – arī mana sieva un meita.

Cik bieži iepērcies Rīgas Centrāltirgū?
Bieži. Pat vairākas reizes nedēļā, ja esmu Latvijā.

Ar ko tevi piesaista Rīgas Centrāltirgus?
Te ir forši! Man patīk iepirkties, jo varu izprašņāt par nolūkoto preci pārdevēju, nogaršot. Šāds cilvēcisks kontakts lielveikalos nav iedomājams un nav pieņemts. Ja pārāk daudz jautāsi, uz tevi labākajā gadījumā šķībi paskatīsies. Bet tirgū tas piederas pie lietas.

Kas ir populārākie produkti, kurus iegādājies Rīgas Centrāltirgū?
Tā ir liellopa fileja, lauku vista, ko pērku pie zināmas pārdevējas, zivju paviljonā eju, kad zinu – vēlos zivi, bet nezinu vēl, kādu īsti. Lielā zivju daudzveidība man vienmēr rosina uz interesantiem ēdieniem.

Ko novēli raidījuma Garšīgi dzīvojam skatītājiem?
Ēdiet veselīgi! Domājiet, ko ēdat, lasiet uz produktu paciņām sastāvu! Pārdomājiet, vai vēlaties sevi indēt ar saķimizētu pārtiku, vai tomēr labāk pašiem pagatavot ko gardu un veselīgu no tīriem Latvijas lauku labumiem!

Dalīties