12 Apr 2020

Intervija ar AS “Rīgas Centrāltirgus” valdes priekšsēdētāju Arti Druvinieku

Nav komentāru
Kādas izmaiņas tirgū ir ieviesis Covid-19 un izsludinātā ārkārtas situācija valstī?

Covid-19 ir izmainījis tirgus ikdienu. Ir ieviesti daudzi drošības pasākumi, kuru ievērošana tirgus apmeklējumu padara drošāku. Atklātā teritorijā un paviljonos izvietotas uzlīmes un norobežojošās līnijas, kas apmeklētājiem ļauj ievērot 2 metru distanci, pie visām paviljonu ieejām un tirgošanās vietām ir izvietoti informatīvie materiāli, ir nodrošināti individuālie sejas aizsargstikli darbiniekiem un apsargiem, pie visām paviljonu ieejām ir izvietoti roku dezinfekcijas līdzekļi. Pastiprinātu uzmanību pievēršam cilvēku plūsmas un pulcēšanās ierobežojumu kontrolei. Tāpat kā atsevišķi lielveikalu tīkli, esam ieviesuši īpašās iepirkšanās stundas no 11:00-15:00 vecāka gadagājuma cilvēkiem, topošajām māmiņām un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, lai nodrošinātu tirgus pieejamību laikā, kad novērojami mazāki drūzmēšanās riski. Katru dienu strādājam pie tā, lai pielāgotu Centrāltirgus vidi jaunām prasībām. Patiess prieks par tirgus apmeklētājiem, kas ievēro drošību, diemžēl, ir apmeklētāji, kam nākas aizrādīt un aicināt ievērot distanci.

Kāda šobrīd ir aktuālā situācija ar tirdzniecības vietu nomas maksu atlaidēm?

Šis jautājums nav vienkāršs, no vienas puses Ministru kabinets  ir izdevis noteikumus, kas nosaka, ka komersantiem ir iespēja saņemt nomas maksas atlaides, no otras puses tie paši noteikumi nosaka, ka komersantiem ir jāatbilst vairākiem kritērijiem un vairums gadījumos šie nosacījumi nav attiecināmi pret tirgus nomniekiem. No malas var likties, ka tirgus ir ļoti vienkāršs mehānisms – pārdevējam ir prece, bet pircējam ir vēlme šo preci nopirkt, taču realitātē tirgus ir ļoti sarežģīta sistēma, kur tirgotājs var izvēlēties sev piemērotāko nomas līgumu – sākot ar vienu dienu. Atšķirībā no lielveikaliem, kas darbojas kā pārtikas preču izplatītāji un brīvi izvēlas piegādātājus, tai skaitā diktē piegādes nosacījumus, cenas par vietu plauktā un sadarbojas ar lieliem piegādātājiem, kas spēj nodrošināt apjomu un pieņemamu iepirkuma cenu, tirgus ir infrastruktūra, kurai ir jābūt piemērotai pat tirgotājam, kas vēlas pārdot vakardien siltumnīcā salasītos tomātus.

Valsts regulējumam attiecībā pret tirgiem ir jābūt specifiskam. Esam atkārtoti griezušies pie Ekonomikas ministrijas un Rīgas domes ar lūgumu noteikt konkrētu nomas maksas atlaižu mehānismu, kas tiešām sniegtu jūtamu atbalstu Rīgas Centrāltirgus tirgotājiem. Ja šim jautājumam pieiet formāli un mehāniski, piemēram, nosakot atlaides lielumu procentuāli apgrozījuma kritumam pret kaut kādu iepriekšēju periodu, tas nespēs nodrošināt nepieciešamo atbalstu. Tirgi ir stāsts par mazo biznesu, kur spēles noteikumi mainās ļoti bieži daudzu faktoru ietekmē, tādējādi attiecināt atlaižu lielumu pret kaut ko konkrētu šajā gadījumā nav pareizi, papildus jāņem vērā, ka izstrādātajam atlaižu mehānismam ir jābūt godīgam pret visiem tirgotājiem – tiem, kas tirgojas gadu no gada, tiem, kas tirgojas dažus mēnešus un tiem, kas tikai vēlas uzsākt savu tirdzniecību, it īpaši, šajā laikā, kad iespēja tirgoties varētu būt viena no iespējām izdzīvot ekonomiskās krīzes laikā. Patiesi ceru, ka mums izdosies atrast iespējas atbalstīt Rīgas Centrāltirgus tirgotājus tuvākajā laikā.

Vienlaicīgi, izstrādājot atlaižu mehānismu, būtu jāizstrādā arī piešķirto atlaižu kompensēšanas mehānismu, jo Rīgas Centrāltirgus, tāpat kā daudzi citi pašvaldību un privātie tirgi, netiek dotēti no pašvaldību puses. Ieņēmumi no nomas maksām ir galvenais tirgus finansēšanas avots, kas tālāk tiek izlietots tirgus ikdienas funkciju nodrošināšanai – tirdzniecības vietu iekārtošanai, apsardzei, uzkopšanai, infrastruktūras uzlabošanai, mārketingam. Jautājumus par atbalsta mehānismu izstrādi gan tirgotājiem, gan tirgiem esam pacēluši arī Latvijas Tirgu Savienības līmenī, ņemot vērā, ka gan Latvijas pašvaldību, gan privātie tirgi ir līdzīgā situācijā.

Vai sabiedrības atbalstam šobrīd ir nozīme tirgu pastāvēšanā?

Šobrīd esam ļoti interesantā situācijā, no vienas puses mēs nevaram izmantot saukļus, kā to mārketinga nolūkos dara lielveikali, vienlaicīgi apzinoties, ka cilvēki jebkurā gadījumā veiks savus ikdienas pirkumus, no otras puses Centrāltirgū ir ieviesti visi tie paši drošības pasākumi, kas lielveikalos, tādējādi padarot iepirkšanos tikpat drošu vai nedrošu, kā tas ir lielveikalos. Manuprāt, šobrīd tirgu galvenā priekšrocība ir iespēja nodrošināt āra tirdzniecību, kur iespējams iepirkties svaigā gaisā un izvēlēties vienu un to pašu produktu pie vairākiem tirgotājiem, tādējādi neradot garas rindas.

Šobrīd sabiedrības atbalsts tirgiem ir ļoti būtisks. Kā minēju, tirgi ir stāsts par mazo biznesu, aiz mūsu tirgotājiem nav holdingu vai lielu uzņēmumu, kas spētu izturēt krīzes periodu. Mūsu tirgotāji pārtiek no ikdienas apgrozījuma, tādējādi katra diena, kas nes zaudējumus, var būt izšķiroša kādam ģimenes biznesam, kas nodarbina pāris pārdevējus, bet saskaitot kopā tie būs simtiem uzņēmumu ar tūkstošiem darbinieku. Vēl viens būtisks aspekts, tirgū ir iespējams iegādāties Latvijā ražotu preci, tādējādi atbalstot vietējos mazos ražotājus, kas savu ražošanas apjomu dēļ nekad nespētu piedāvāt savus produktus caur lielveikalu tīkliem. Šajā krīzes laikā es aicinu sabiedrību novērtēt tirgu kā nacionālu vērtību un veikt savus pirkumus arī šeit, protams ievērojot visus ieviestos drošības pasākumus.

Ko Tu novēlētu Lieldienās sev, saviem darbiniekiem, Rīgas Centrāltirgus tirgotājiem un apmeklētājiem?

Vispirms vēlos pateikties AS “Rīgas Centrāltirgus” darbiniekiem par viņu darbu. Krīzes situācijas vienmēr parāda vai darbinieki ir komanda, vai tie ir spējīgi ātri un vienoti rast nepieciešamos risinājumus, un man ir paveicies, ka man ir tieši šāda komanda, kas krīzes apstākļos ir gatava darīt maksimumu, lai sniegtu savu ieguldījumu. Vēlos pateikties Rīgas Centrāltirgus nomniekiem, kas neskatoties uz grūto laiku, katru dienu mēģina nodrošināt ikdienas preču pieejamību tirgū un aktīvi iesaistās drošības pasākumu īstenošanā. Vēlos pateikt paldies Rīgas Centrāltirgus pārdevējiem, kas arī šobrīd spēj saglabāt optimismu un smaidu, apkalpojot tirgus apmeklētājus. No vienas puses šis ir grūts laiks mums visiem, no otras puses varu būt pateicīgs, ka man ir dota iespēja tieši šobrīd būt AS “Rīgas Centrāltirgus” valdes priekšsēdētājam un redzēt to, kā cilvēki apvienojas, lai izturētu šo krīzi.

Lieldienas ir atdzimšanas laiks. Kristiešiem Lieldienas ir lielākie svētki, kas simbolizē Kristus augšāmcelšanos, savukārt, mūsu senči Lieldienas saista ar pavasara saulgriežiem, kas arī simbolizē dabas augšāmcelšanos no ziemas un auglības perioda sākšanos. Šogad augšāmcelšanās jēdziens, manuprāt, ir aktuāls kā vēl nekad, jo tas simbolizē mūsu spēju atgūties no šīs krīzes garīgi, emocionāli un sociāli.

Šajās Lieldienās visiem novēlu sajust spēku pārvarēt šo krīzi un ticību tam, ka pavisam drīz mēs varēsim atsākt ierasto dzīves ritmu. Mierpilnas un saulainas Lieldienas!

FacebookPinterestWhatsAppEmailPrintFriendlyDalīties
[augšup]

Komentēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *