Šķiet kāri pēc saldumiem mūsos iekodējusi pati daba. Pirmais dzīves laikā uzņemtais uzturs ir mātes piens, kas ar savu saldo garšu dāvāja ne vien sāta sajūtu, bet arī mierinājumu un drošības sajūtu. Tādēļ ar saldumiem nereti cenšamies “apēst” stresu vai negatīvās emocijas.

Ko mums dod saldumi?

Apēdot šokolādes batoniņu, cukura līmenis organismā strauji palielinās, tomēr tas tik pat ātri atkal krītas.

Saldumi galvenokārt sastāv no ogļhidrātiem, tai skaitā cukura. Tie kā zināms sniedz strauju enerģijas pieplūdumu, kas var noderēt sportistiem pirms fiziskas slodzes, kā arī garīga darba veicējiem, kam nepieciešams īslaicīgi koncentrēt uzmanību un enerģiju svarīga uzdevuma veikšanai. Ēnas puse saldumu enerģijas lādiņam ir tā īslaicīgums. Apēdot šokolādes batoniņu vai izdzerot pudeli saldas limonādes, cukura līmenis organismā strauji palielinās, tomēr tas tik pat ātri atkal krītas, liekot mums izjust izsalkumu, nogurumu un vēlmi pēc kaut kā ēdama.

Par ko var liecināt pastiprināta tieksme pēc saldumiem?

Iespējams, pastiprinātu vēlmi notiesāt kūciņu vai šokolādi rada paaugstinātas slodzes apstākļi, piemēram, eksāmenu laiks. Tomēr ir vērts aizdomāties, vai organisms šādā veidā nesignalizē par kādas citas uzturvielas trūkumu.

Tā piemēram vēlmi pēc saldumiem var veicināt sēra trūkums. Šādā gadījumā konfekšu vietā labāk notiesāt svaigus salātus, kāpostlapu, mārrutkus vai sauju dzērveņu.

Arī hroma trūkumu organismā mēs kļūdaini cenšamies slāpēt ar saldumiem, tā vietā ēdienkartē būtu jāiekļauj brokoļi, vīnogas, siers,  pupas vai vistas gaļa.

Lai organismam nekā netrūktu un jūs justos lieliski, gādājiet par visu produktu grupu iekļaušanu savā ikdienas ēdienkartē.

Fosfora trūkuma gadījumā, saldumu vietā organismam vajadzētu piedāvāt vairāk svaigu augļu, liesas gaļas, aknu, zivju, olu, piena produktu, pākšaugu un riekstu.

Savukārt neaizvietojamās aminoskābes – tripofāna – trūkumu, un tā rezultātā izjusto kāri pēc saldumiem, varat novērst ar pārtikas produktiem, kas satur daudz olbaltumvielu, īpaši, sēnēm, auzām, banāniem, žāvētām datelēm, sezama sēklām, ciedru riekstiem un piena produktiem.

Ko darīt?

Vienkāršākā un precīzākā atbilde uz šo jautājumu – ēst pilnvērtīgi un daudzveidīgi. Lai organismam nekā netrūktu un jūs justos lieliski, gādājiet par visu produktu grupu iekļaušanu savā ikdienas ēdienkartē.

Kā galveno enerģijas avotu pamatā vajadzētu izmantot graudu produktus. Tas nozīmē, ka katrā ēdienreizē ir jāapēd kaut kas no šīs grupas. Nākamajā vietā daudzuma ziņā vajadzētu būt dārzeņiem un augļiem. Lai pietiekamā daudzumā saņemtu vitamīnus un minerālvielas, katru dienu vajadzētu apēst trīs četrus vidēja lieluma augļus un ap 200 gramiem dārzeņu. Lai uzņemtu nepieciešamās olbaltumvielas un minerālvielas, uzturā būtu jāiekļauj piena produkti, gaļa un zivis.

Našķi ar pievienoto vērtību

Protams pat ēdot pilnvērtīgi un veselīgi, vēlme pēc kā salda un garšīga ne vienmēr pagaist kā nebijusi. Tādēļ iesakām sevi iepriecināt, ar garšīgiem un arī saldiem produktiem, kas satur “pievienoto vērtību” – vitamīnus, minerālvielas, šķiedrvielas, antioksidantus.

• Konfektes un cepumus aizstāj ar sukādēm, žāvētiem augļiem un riekstiem.
• Balto miltu cepumu un smalkmaizīšu vietā izvēlies pilngraudu izstrādājumus.
• Šokolādes konfektes un piena šokolādi nomaini pret tumšo šokolādi ar augstu kakao saturu.
• Saldo krēmu vietā izvēlies svaigu bezpiedevu jogurtu ar augļiem vai ogām.
• Limonādes vietā dod priekšroku dabīgām sulām vai ar augļiem vai piparmētru lapiņām bagātinātam ūdenim.
• Saldināto brokastu pārslu vietā vari mieloties ar musli.