25 Aug 2015

Linda Vilmansone iepērkas Centrāltirgū

1 komentārs

Lindai Vilmansonei sagādā prieku gardu ēdienu gatavošana un jaunu recepšu radīšana. Tādēļ veiksmīgi uzsāktu darbu mārketinga jomā viņa nolēma nomainīt ar savu sirdslietu. Šobrīd Linda ir viena no žurnāla „Pie galda!” redaktorēm un raidījuma „Gatavo trīs” vadītājām. Viņas radītajās receptēs allaž jaušama izzināšanas un eksperimentu kāre. Stāstu par Lindu Vilmansoni un iepirkšanos Rīgas Centrāltirgū īsumā varētu raksturot šādi – tā nebija mīlestība no pirmā acu skatiena, bet pakāpeniski viņi sadraudzējās.

Šobrīd Latvijā vērojams zināms veselīgas un garšīgas ēšanas popularitātes vilnis. Kā tas tavuprāt skaidrojams?
Pirmkārt, uzskatu, ka tas ir ļoti labi. Mode gan mēdz būt pārejoša, bet man prieks, ka šā brīža modes tendences ir veselīgas. Man šķiet, skaidrojams ir vienkāršs – visiem patīk skaisti cilvēki, bet tādus tos veido labs uzturs un rūpes par sevi, arī sportojot. Pakāpeniski no tā ir attīstījusies modes tendence. Mēs visi gribam būt skaisti, veseli un mīlēti. Un labs ēdiens ir viens no veidiem, kā to panākt.

Kam tu dod priekšroku, gatavojot ēdienu – garšai, izskatam vai sastāvam?
Es domāju tas veidojas pa slāņiem. Sākumā izvēlos produktu, ko kārojas, tad domāju par garšu. Un, protams, gribas, lai tas arī labi izskatās un nāk par labu organismam. Šajā ziņā es daudz mācos no savām raidījuma un žurnāla kolēģēm, kas ir ļoti zinošas par produktu uzturvērtību un sastāvu.

Kādu laiku gatavoju ēdienus pēc krāsām. Ņēmu, piemēram, oranžus produktus un savstarpēji kombinēju. Pārsvarā tas arī „strādā” un ir garšīgi. Mani arī interesē jauni produkti. Piemēram, pirms laika pētīju saldos kartupeļus – ar ko tie atšķiras no parastajiem, kādēļ tie ir labāki. Un tā pakāpeniski izpētu sev interesējošus produktus.

Vai atceries savus pirmos iespaidus par Centrāltirgu?
Tie nav labi. Pirmie iespaidi bija tādi, ka šeit ir ļoti daudz cilvēku, pilnīgs haoss, ir tantes, kas bļaustās, onkuļi, kas skrien virsū, bērni. Šausmīgi daudz produktu, nepierastas smaržas. Viss traucē un gribas ātrāk tikt ārā. Bet tad ar katru nākamo reizi es sapratu, ka arī tam haosam ir sava sistēma. Protams, arī tirgus pēdējos gados ir mainījies, kaut vai sakņu paviljons. Tas ir kļuvis daudz pievilcīgāks. Kad sāku iepazīt tuvāk tirgotājus, produktus, viss kļuva saprotamāks un pieņemamāks. Un tad jau var sākt baudīt un pētīt – piemēram, tos cilvēkus, kas te ir pirmo reizi ieradušies. Interesanti ir vērot tūristus. Agrāk, kad šeit bija kafejnīca „371”, no tās pavērās ļoti labs skats pa logu. Es varēju sēdēt, ēst garšīgu ēdienu un vērot to plūsmu. Tagad es to esmu nomainījusi pret uzbeku ēstuvi iepretim sakņu paviljona ieejai, kas man ļoti patīk. Tur ir ļoti garšīgs plovs, manti (līdzīgi lieliem pelmeņiem) un šašliks. Zinu vietu, kur var iegādāties lejamo „piena spēku”, gardus virtuļus. Sakņu paviljonā, pie sēklām, ir labākās lina šņorītes. Tepat nopērkama plūmju želeja, ko tirgotāja pati vāra. Tā ļoti labi sader ar gaļu. Zaļumus pērku pie tirgotājas no Mārupes, kam allaž tie ir svaigi un plašākā klāstā kā citviet.

Ar ko iepirkšanās tirgū atšķiras no lielveikaliem?
Pirmkārt, tirgū man ļoti patīk, ka pie atsevišķiem tirgotājiem iespējams iegādāties pirmās kategorijas augļus un dārzeņus, atšķirībā no lielveikaliem, kur pārsvarā tie ir tikai otrās un trešās kategorijas. Iepērkoties piemājas lielveikalā, un pērkot mango vai citus eksotiskos augļus, ļoti bieži ir liela vilšanās. Augļi mēdz būt pilnīgi zaļi vai sapuvuši un tos nākas nest atpakaļ.

Otrkārt, man ir ļoti iepatikusies tirgus atmosfēra. Man patīk, ka es varu atnākt un vienuviet iegādāties ļoti daudzus labus produktus. Un, ja man nepatīk viens tirgotājs, es varu iet pie cita, kas veikalos īsti nav iespējams. Bieži vien daudzus produktus var nopirkt par krietni zemākām cenām un labākā kvalitātē. It īpaši šobrīd, vasarā, kad var sapirkties zaļumus arī iesaldēšanai un konservēšanai.

Un, treškārt, es varu atnākt apēst manti. (Smejas).

Kas ir tavi iecienītākie vasaras produkti, bez kuriem tu neizej no tirgus?
Tieši šobrīd tās ir gailenes, kas man ļoti, ļoti garšo. Vakar tieši nakts tirgū nopirku saldēšanai. Mellenes. Bet kopumā man bieži ir tā, ka atnāku uz Centrāltirgu pēc kabača un izeju ar divām milzīgām somām, kuras es knapi spēju panest. Vēl man ļoti garšo baklažāni. Šogad man bija liels prieks, tirgū atrodot Latvijas baklažānus, kas bija tādi gari un tievi. Vakar, turpretim, iegādājos mazus un resnus baklažānus. Man garšo arī kinza un visas mazliet austrumnieciskās garšas. No vietējiem produktiem tie ir dzeltenie tomāti, cukīni, kabači. Būtībā pērku visu, kas šobrīd ir dabā.

Vai kādus no vasaras produktiem saglabā ēšanai ziemā?
Es pati šai ziņā esmu ļoti slinka, bet labi, ka mana mamma ir čakla. Tad es parasti no viņas krājumiem nočiepju. Šogad es gan esmu apņēmusies pati saldēt dilles, koriandru. Gatavošu pesto no svaiga bazilika. No žurnāla kolēģes esmu uzzinājusi triku ar mellenēm – ja sasaldē mellenes, un pirms ēšanas tās pārlej ar karstu pienu, tad mellenes strauji atkūst savukārt piens atdziest. Un mellenes šādi garšo kā svaigas, tikko salasītas. Vēl man ļoti gribētos pagatavot ķiršu ievārījumu. Es ceru, ka to visu šovasar paspēšu.

Kas būtu pirmā garšviela vai produkts, ko ieteiktu pamēģināt cilvēkiem, kuru garšvielu lādītē ir vien sāls un pipari?
Medus. Man pašai tas ļoti garšo, un pagājušajā nedēļā bija pirmā iespēja paskatīties, kā top īsts medus. Un tas man vēl vairāk iepatikās. Nevajag baidīties likt saldas lietas kopā ar sāļām un skābām. Šīs abas garšas tikai viena otru papildina un padara izteiktākas. Medus visur – gan saldos ēdienos, gan pie gaļas. Bet, ja gribas kaut ko vēl „ekstrēmāku”, var izmēģināt kumīnu. Tas gan parasti vai nu ļoti patīk vai ļoti nepatīk. Es to esmu ļoti iemīļojusi, un pērku to tieši Centrāltirgū.

Vai ir nācies būt tirgū ārzemēs – kādi ir spilgtākie iespaidi?
Svaigākie iespaidi man ir no Marokas, kur es biju decembrī. Marakešā ir viens no lielākajiem pasaules tirgiem, kur cilvēku daudzums un burzma ir nesalīdzināmi milzīgāka, nekā šeit. Man ļoti patika milzīgie garšvielu stendi. Par kaut kādām drošības normām tur neviens nedomā, jo kautie lopi ir gar ielu vienkārši sakarināti, garām brauc mašīnas. Bet arī tam ir sava burvība. Arī konkurence starp pārdevējiem ir daudz lielāka. Tādēļ tie savā starpā sacenšas, lai piesaistītu pircējus. Tas, protams, notiek daudz skaļāk un emocionālāk. Katram pārdevējam ir arī savs mazs zvēriņš – ķirzaciņa vai hameleons, ar ko viņi piesaista tādus cilvēkus kā es, kam patīk pieiet klāt un paskatīties: „Vai, kas tad tas?”, un pa to laiku man tiek pārdoti kādi četri maisiņi ar garšvielām.

[augšup]
One Response to Linda Vilmansone iepērkas Centrāltirgū
  1. Linda iedvesmo:)! Man loti patik Rigas centraltirgu pirkt garsvielas, svaigus un zavetus auglus. Un bernibas atminas par piena pavilona pirktajiem cisiniem liek mili pasaidit:)!!!


[augšup]

Komentēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Sīkdatņu iestatījumi
Lietojot šo mājas lapu vai noklikšķinot uz "Pieņemt sīkdatnes", jūs piekrītat šī resursa un trešo pušu sīkdatņu glabāšanai jūsu ierīcē. Jums ir iespēja atteikties no sīkdatņu izveidošanas jūsu ierīcē - izmantojot "Sīkdatņu iestatījumos" pogu "Atteikties no sīkdatnēm".
Sīkdatņu politika
Sīkdatņu iestatījumi
Pieņemt sīkdatnes
Lietojot šo mājas lapu vai noklikšķinot uz "Pieņemt sīkdatnes", jūs piekrītat šī resursa un trešo pušu sīkdatņu glabāšanai jūsu ierīcē. Jums ir iespēja atteikties no sīkdatņu izveidošanas jūsu ierīcē - izmantojot "Sīkdatņu iestatījumos" pogu "Atteikties no sīkdatnēm".
Sīkdatņu politika
Sīkdatņu iestatījumi
Apstiprināt sīkdatnes