24 Mar 2020

Spēja palīdzēt, dot un atbalstīt citus no droša attāluma

Nav komentāru
Rīgas Centrāltirgus vienmēr ir novērtējis savus apmeklētājus. Un īpaši sirsnīgu paldies vēlamies teikt apmeklētājai Elīnai Salnājai par dalīšanos ar savu stāstu, šajā laikā, kas ir izaicinājumu pilns ikvienam no mums. Izlasi un iedvesmojies darīt labus darbus!

“Arī es šodien aci pret aci saskāros ar skarbo situāciju, kad vietējie, mazie tirgotāji ar izmisumu un satraukumu sirdī gaida šo grūto izolācijas periodu, kura laikā neviens nedosies ielās iegādāties ierastās lietas. Un kur nu vēl ziedus, tie nav tik vitāli, kā griķi vai tualetes papīrs, un ir domāti “tikai smukumam”… Bet vai tiešām?
Braucu ar riteni caur Centrāltirgu, jo likās laba ideja nopirkt dažus produktus neejot iekštelpās un pie reizes ieķert kādu pavasara tulpi, priekam, ja reiz tagad tik daudz laika jāpavada mājās. Un trāpīju pie tik sirsnīgas pārdevējas, Ingas Grobiņas. Kad viņa saprata manu mērķi, puķu prieku sev, jautāja, kādu summu tam esmu gatava atvēlēt un salikšot man dāsnu pušķi. Liku galdā savu piecīti un apburtām acīm skatījos, kā tapa viens no skaistākajiem pušķiem kāds būs manās mājās redzēts! Protams, kamēr pušķis tapa, tapa arī skaidrs, ka tagad katrs piecītis ir no svara un diemžēl lielāko daļu ziedu nāksies izmest, jo nav kas tos nopērk. Ir jau daudz kas šinī situācijā nenovēršams. Un skaidrs, ka Tu viens nevari paņemt visus pasaules patversmes suņus pie sevis, bet Tu vari paņemt vienu. Un vēl kāds cits, vēl vienu. Vai ik pa laikam noziedot patversmei naudu. Tikai tā lielas lietas varam paveikt kopā.
Tagad ik dienu nepaiet minūte redzot viedierīces ekrānā to, cik kādam iet grūti un nepieciešams atbalsts. Dzīvajā to izjust ir vēl aizkustinošāk. Šis dienas mirklis atstāja manī ļoti spēcīgas emocijas. Un nevarēja nepamanīt to, cik sajūtama un apbrīnojama likās šī it kā fizisko un reizē arī emocionālo lietu apmaiņa. Es tik ļoti uzlādēju prieku no šī mirkļa, jo pārdevēja bija pozitīvi noskaņota, atvērta un pielāgojās situācijai. Kuras rezultātā es biju (arī labu laiku vēl uz priekšu būšu, vērojot ziedus vāzē) patiešām priecīga un galu galā arī viņai tas bija labāks iznākums. Un tas ir tas, kas paceļ šādos brīžos. Pēc šodienas pieredzes varu teikt, ka šie ziedi un komunikācija ar pārdevēju manī raisīja tādu laimes hormona līmeņa pieaugumu, ko anonīma griķu paka no lielveikala plaukta man nesniegtu. Tāpēc neaizmirstam iepriecināt sevi un citus, turpinām apbrīnot skaisto arī šādās krīzes situācijās, jo tas ir tik pat vitāli, kā paēst. Ne caur bailēm, stresu, dusmām un paniku, bet ar sapratni, prieku, laipnību un atvērtību mēs varam izlīdzsvarot šo situāciju. Zinu, ka pateiktais nav nekas jauns. Bet tas ko gribēju ar to atgādināt, ir tas, ka tas strādā! Mazas lietas un attieksme ir nozīmīgas! To sajutu šodien uz savas ādas, savā sirdī un puķu vāzē. Distancēties un pašizolēties tagad ir svarīgi, bet nenoizolējam savas spējas palīdzēt, dot un atbalstīt citus no droša attāluma. Vai tā kā man šodien sanāca- caur puķēm. 

1

2

FacebookPinterestWhatsAppEmailPrintFriendlyDalīties
[augšup]

Komentēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *