Pavasarī, kad dabisko vitamīnu rezerves organismā pakāpeniski izzūd, daudzi jūtas noguruši un nomākti. Graudu un sēklu diedzēšana un dīgstu lietošana uzturā ir labs veids, kā vairot enerģiju, stiprināt imūnsistēmu un veselību.

Izcelsme

Sēklu un graudu diedzēšanai ir ļoti sena vēsture. Austrumu medicīnā diedzējumi izmantoti jau vairākus gadu tūkstošus, taču pie mums – rietumu pasaulē – diedzēšanas pirmsākumi meklējami vien 20. gadsimta otrajā pusē. Īpašs nopelns diedzējumu popularizēšanā ir Annai Vigmorai, Hipokrāta Veselības institūta dibinātājai un „Hipokrāta diētas” autorei. Lai uzlabotu veselību, Anna Vigmora būtiski mainījusi savu ēdienkarti, diētas pamatā izmantojot kviešu zelmeni un diedzējumus.

Raksturojums

Lielveikalos diedzētiem graudiem un sēklām pircēju netrūkst, taču, nedaudz pacenšoties, katrs pats var tikt pie svaigiem un dabiskiem vitamīniem. Graudus un sēklas var diedzēt visa gada garumā, tomēr ziemas beigās un agrā pavasarī tas ir īpaši aktuāli to enerģētiskā sastāva dēļ. Diedzēšanai der graudi (kvieši, auzas, rudzi, mieži), pākšaugi (zirņi, lēcas), linsēklas, lucernas, rutku, redīsu, sinepju, kressalātu, saulespuķu sēklas un citas. Uzturā visvērtīgākie ir diedzējumi ar 0,5-2 cm gariem asniem. Visvairāk spēka un enerģijas ir svaigos diedzējumos, tāpēc tie jālieto iespējami daudzveidīgi.

Diedzēšana, glabāšana un tirgošana

Iegādājoties sēklas un graudus diedzēšanai mājas apstākļos, jāuzmanās, lai sēklas nebūtu kodinātas vai kā citādi ķīmiski apstrādātas. Atkarībā no sēklām tās dīgst no divām līdz septiņām dienām. Graudus vislabāk pirkt no zemniekiem, kuri savās saimniecībās izmanto bioloģiskās lauksaimniecības metodes.

Nedaudz pacenšoties, katrs pats var tikt pie svaigiem un dabiskiem vitamīniem.

Sēklas mērcē 4-12 stundas aukstā ūdenī. Pēc tam labi noskalo un notecina sietā. Jo sausākas sēklas, jo labāk – mitrākām sēklām var rasties nepatīkama garša un tās var sākt pelēt. Pēc notecināšanas sēklas ieber stikla traukā un pārsien pāri ar divkārt salocītu marli. Katru dienu sēklas vairākkārt noskalo zem aukstas ūdens strūklas un rūpīgi notecina.
Dīgstošas sēklas nedrīkst atrasties tiešā saules gaismā un pie radiatoriem. Jāseko līdzi, lai sēklas būtu mitrumā un neiekalst. Sēklas nediedzē ilgāk par septiņām dienām, dīgstus var griezt un lietot uzturā jau pēc piecām dienām. Ja dīgsti nogriezti – otrreiz sēklas nediedzē.

Izdiedzētas sēklas uzglabā ledusskapī – vēsā temperatūra palēnina dīgšanu un līdz ar to paildzina dīgstu uzglabāšanu. Pirms lietošanas tās ir jāskalo. Ja vitamīnu dārzs sadīdzis tik raženi, ka jūtams – svaigā veidā uzreiz visu izlietot nevarēs, diedzējumus var arī izkaltēt. Saberztā vai samaltā veidā tos tāpat var pievienot ēdieniem un dzērieniem.

Uzturvērtība

Diedzējumi ir koncentrēts vitamīnu, minerālvielu, mikroelementu, aminoskābju, enzīmu, hlorofila un šķiedrvielu avots. Tie ir arī diētiski, satur maz kaloriju un tieši laikā agrā pavasarī, kad organisms parasti signalizē, ka vēlas svaigu un vitamīniem bagātu uzturu. Diedzētie graudi satur A, B grupas vitamīnus (B1, B2, B6, B12), C, D, E, K, dzelzi, mangānu, fosforu, cinku, kalciju, kāliju, magniju. Diedzētu sēklu un graudu lietošana uzturā pasargā no brīvajiem radikāļiem un palīdz pilnvērtīgi darboties šūnām, atjaunojot to membrānu, lai visām barības vielām šūnā būtu vieglāk iekļūt. Tas savukārt pēc garās un nogurdinošās ziemas mums palīdz justies mundrākiem!

Lai izdīgtu, graudi un sēklas tam sakoncentrē un izmanto visu savu enerģiju. Tieši tāpēc mēs no dīgstiem saņemam ļoti spēcīgas uzturvielas.

Taču diedzējumi ne tikai mazina fizisko un garīgo nogurumu, bet arī veicina matu un nagu veselību, atveseļo ādas stāvokli, palēnina organisma novecošanu, veicina tā attīrīšanos, uzlabo vielmaiņu, stiprina sirds un asinsvadu sistēmu, stabilizē nervu sistēmu, kā arī uzlabo redzi un gremošanu.Būtisku atšķirību uzturvērtības ziņā nav, tādēļ var teikt, ka pilnīgi visi diedzētie graudi un sēklas ir līdzvērtīgi! Tāpat jebkurā dīgstā vitamīnu un minerālvielu koncentrācija ir augstāka nekā izaugušā augā, jo, lai izdīgtu, graudi un sēklas tam sakoncentrē un izmanto visu savu enerģiju. Tieši tāpēc mēs no dīgstiem saņemam ļoti spēcīgas uzturvielas.

Padomi virtuvē

Diedzētos zaļumus var ēst tāpat vai pievienot dažādiem ēdieniem, piemēram, pārkaisīt ar tiem maizītes, pievienot salātiem, biezzupām, kefīram, biezpienam, dārzeņu sulām. Samaltā veidā tos var pievienot ēdieniem un dzērieniem. Diedzētus kviešu graudus pievieno gaļas, īpaši putnu gaļas ēdieniem. Lēcu dīgsti ir spēcīga vitamīnu deva vistas buljonam, savukārt diedzētas lucernas sēklas ir lieliska piedeva truša gaļas ēdieniem. Diedzētām kresēm ir specifiskas garšas nianses, tāpēc tās nav vēlams pārdozēt. Krešu lapiņas ir maigākas, kātiņos vairāk sīvuma. Krešu dzinumi piemēroti lietošanai salātos kopā ar dillēm, pētersīļiem, un salātu lapām, tāpat tā ir spēcinoša piedeva aukstajām zupām.

Diedzētas sinepju sēklas ir līdzvērtīgs sinepju aizstājējas. Tās lieto gan ēdienu marinādes pagatavošanai, gan ceptas gaļas vai zivs pildīšanai. Kviešu graudi ir vienīgie, ko izmanto arī desertu gatavošanā. Diedzētiem kviešu graudiem pievieno riekstus, rozīnes, svaigus augļus vai ogas, mazliet medus, var lietot arī kopā ar jogurtu.

RECEPTES

AUGĻI AR DIEDZĒTIEM GRAUDIEM

Sastāvdaļas

1 banāns
½ citrona sulas
2 ananāsa šķēles
1 mango
1 kivi
100 g graudainā mājas siera
1-2 ēdamkarotes medus
2-3 ēdamkarotes diedzētu kviešu graudu
2 ēdamkarotes diedzētu saulespuķu sēkliņu
1-2 ēdamkarotes lucernas dīgstu

Pagatavošana

Nomizotu banānu sagriež mazos kubiņos, kurus tūlīt apslaka ar citrona sulu. Ananāsa šķēles sagriež kubiņos. Plāni nomizo mango un kivi, mango auglim izņem sēklu. Abu augļu mīkstumus sagriež kubiņos. Bļodā samaisa visus sagatavotos augļus un graudaino mājas sieru. Pēc garšas saldina ar medu. Diedzētos graudus pārlasa, noskalo un labi nosusina. Augļu salātus pārkaisa ar diedzējumiem un pasniedz.

ĀTRĀ MAIZE AR DIEDZĒTIEM KVIEŠU GRAUDIEM

Sastāvdaļas

2 glāzes kviešu milti
1 glāze rudzu milti
1 tējkarote soda
2 kārtīgas šķipsnas sāls
1 ēdamkarote cukurs
120g sviests (mīksts)
320ml kefīrs vai paniņas
1 ola

Pagatavošana

Ņem 2 glāzes kviešu, 1 glāzi rudzu miltu – iesijā bļodā. Pie miltiem pievieno sodu, sāli un cukuru (ja cep saldo maizi, tad cukuru ņem pusglāzi). Miltus, sodu, cukuru un sāli samaisa, ar roku iemīca tajos sviestu. Maizīti vajag mīcīt viegli un uzmanīgi, lai tā būtu gaisīga. To dod arī soda kombinācijā ar kefīru vai paniņām. Kad sviests iemīcīts miltos, tiem pievieno nedaudz sakultu olu un pakāpeniski iemīca kefīru. Mīklai pievieno sauju, ūdenī dienu noturētu kviešu graudu. Ar sviestu kārtīgi ietauko pannu, viegli pārkaisa ar miltiem, lai maizīte nepieliptu, un liek mīklu pannā. Sodas maizi cep 180oC karstā cepeškrāsnī pusstundu vai kamēr maizīte brūna. Maizei var pievienot riekstus, rozīnes, graudus, sieru, sarīvētu burkānu un/vai žāvētus augļus.