Šo Latvijā tik plaši pieejamo zivi virtuvē pazīst un izmanto gan tradicionālo zivju kotlešu gatavošanai, gan cepšanai gabaliņos uz pannas, gan arī cepešu pagatavošanai krāsnī.
Tā ir ne vien garda, bet arī diētiska zivs, kas ikvienā ēdienkartē nodrošinās vērtīgās olbaltumvielas un virkni minerālvielu.

Raksturojums

Līdakas ir vidēji lielas un lielas zivis. Tām ir raksturīgs slaids, no sāniem nedaudz saplacināts torpēdveidīgs ķermenis. Līdakām ir liela, pīles knābim līdzīga galva ar zobainu muti. Acis lielas un dzeltenas. Līdakai ir 1 muguras spura, kas novietota gandrīz pie astes. Tai simetriski pretī atrodas paliela anālā spura. Astes spura šķelta ar 40-50 stariem. Zvīņas – mazas, gludas un apaļas. Līdakām ir tipisks krāsojums – pelēkzaļš vai tumši zaļš, ar dažādiem raibumiem un plankumiem, lauztām svītrām un robotiem laukumiem, kas palīdz noslēpties starp ūdensaugiem, gaidot medījumu. Dziļās upēs, ezeros un dīķos, kuros tumšs, dūņains dibens, līdakas krāsa arī ir tumšāka, upēs un ezeros ar smilšainu dibenu tā ir zeltaina, bet ar zālēm aizaugušos dīķos – zaļgani zeltaina.

Līdaka ir vientuļniece un izteikti teritoriāla zivs. Tā mēdz ilgstoši uzturēties vienā rajonā. Mazākās un vidēja lieluma līdakas visbiežāk uzturas seklos ūdeņos starp niedrēm un ūdensaugiem. Lielās līdakas parasti uzturas dziļumā, seklās vietās parādās reti. Tās mēdz slēpties ūdenszālēs, brīvos niedrāju laukumos, aiz akmeņiem, siekstām un citiem aizsegiem, lai nebūtu pamanāma garām peldošajām zivīm.

Līdaka ir Latvijā visplašāk izplatītā plēsīgo zivju suga, kas sastopama vismaz 80% no ūdenstilpēm un arī jūras piekrastes ūdeņos. Līdakas ir agresīvas plēsoņas, medī dienas laikā, jo galvenā maņa ir redze. Līdakas pacietīgi gaida slēpnī līdz parādās piemērots medījums, visbiežāk tās ir nelielas zivtiņas. Līdakas medī arī mazākas savas sugas pārstāves. Bez zivīm tās medī arī ūdens kukaiņus un abiniekus, piemēram, vardes un salamandras, kā arī mazus zīdītājus, piemēram, kurmjus un peles. Arī mazi ūdensputnu mazuļi var kļūt par līdaku medījumu.

Populācijas atjaunošana un zvejas liegums

Līdakai dzimumgatavība iestājas 1-7 gadu vecumā, kad tā ir sasniegusi 20-60 cm garumu. Līdakas Latvijā nārsto no aprīļa līdz maijam, kad ūdens temperatūra ir 0°-23 °C, galvenokārt tās nārsto samērā seklās vietās. Tādēļ Latvijā no 1. marta līdz 30. aprīlim noteikts līdaku zvejas liegums. Neplānotu laika apstākļu izmaiņu dēļ, kad nārsts kavējas, liegums var tikt pagarināts.

Seklā ūdenī ar vienu mātīti kopā nārsto vairāki tēviņi. Mātītes auglība nārsta laikā ir 1000 – 1 000 000 ikru. Apaugļotie ikri pieķeras pie ūdensaugiem. Ikru inkubācija ilgst 10-12 dienas. Tikko izšķīlušies līdakas kāpuri ar muti, kas atgādina snuķi, pieķeras pie ūdensaugiem. Šādā mazkustīgā veidā tie paliek pieķērušies apmēram nedēļu. Kāpuri barojas ar atlikušo ikru (olas) dzeltenumu līdz ikru “soma” ir iztukšojusies un uzsūkusies. Sasniedzot apmēram 5 cm garumu, mazās līdakas sāk baroties ar ūdens bezmugurkaulniekiem. Līdakas aug ātri, un drīz vien tās sāk medīt zivis. Mātītes aug ātrāk, tās izaug lielākas un dzīvo ilgāk nekā tēviņi.

Līdakas dzeltenie ikri ir samērā lieli, to diametrs 2,5 – 3 mm. Iznērstie ikri pielīp pie ūdensaugiem Ikru attīstība ilgst 7-30 dienas. Pēc izšķilšanās līdakas kāpuri ir 7,5 – 10 mm gari. Tie 1-15 dienas pavada piestiprinājušies pie augiem.

Kopš 1930. gada līdaku populāciju atjauno arī mākslīgi – ielaižot upēs un ezeros audzētavās audzētus līdaku mazuļus.

Uzturvērtība

Līdaka pieskaitāma pie liesajām zivīm. 100g līdakas gaļas satur tikai 88 kalorijas, 19g olbaltumvielu un 1g tauku. Turklāt zivs gaļā ir maz saistaudu tādēļ, tā ir ātrāk pagatavojama un vieglāk sagremojama nekā dzīvnieku gaļa.

Līdaku ļoti vērtīgi ir lietot uzturā, ja ir problēmas ar redzi, jo tā satur ļoti daudz fosfora. Tā ir arī labs kālija, nātrija un kalcija avots. nelielos daudzumos satur arī dzelzi. No vitamīniem visvairāk sastopami atsevišķi B grupas vitamīni.

Padomi virtuvei

Jo lielāka līdaka, jo tā būs sausāka, tāpēc tai nepieciešamas vairāk taukvielas. Pavisam lielu zivi labāk vārīt zupā vai sautēt. Līdakas kotletēm, lai tās būtu sulīgākas, mēdz pievienot cūkas speķīti. Dietoloģe Lolita Neimane iesaka maltās līdaku kotletes cept cepeškrāsnī – iznāks brūnas, sulīgas un garšīgas kotletes.

Ļoti svarīgi ievērot pareizus zivju uzglabāšanas nosacījumus – tās jāuzglabā temperatūrā, kas ir tuva nullei grādu, tirdzniecības vietās šim nolūkam lieti noder ledus. Jo ātrāk pēc nozvejas zivs ir ievietota aukstumā, jo ilgāk to var glabāt. Arī iegādājoties zivis, tām jāizskatās un jāsmaržo labi un pēc pirkšanas ieteicams pēc iespējas ātrāk tās ievietot aukstumā vai arī uzreiz pagatavot.

Lai noteiktu vai zivs ir svaiga, novērtē šādas pazīmes:

– žaunas ir gaiši sārtas; ledū uzglabātām zivīm žaunas ir pelēcīgi sarkanas;
– zivs āda ir spīdīga un gļotaina;
– tai ir svaigas zivs smarža;
– zivs acis ir skaidras, nedaudz izvirzītas un izspiedušās;
– zivs gaļa ir elastīga, blīva; uzspiežot uz zivs ar pirkstu, nepaliek iedobumi, zivs gaļa stingri pieguļ pie mugurkaula.

CEPEŠKRĀSNĪ GATAVOTA LĪDAKAS FILEJA

Nepieciešams:

• 200 g līdakas filejas bez ādas
• 20 ml eļļas
• Sāls, pipari, svaigs timiāns

Pagatavošana:

Līdaku apkaisa ar sāli un pipariem, iesmērē ar eļļu un no abām pusēm liek timiāna zariņu. Ietin pārtikas plēvē un liek ledusskapī marinēties.
Cep cepeškrāsnī 190 grādos 15 min.

ALŪ SAUTĒTA LĪDAKA AR MANDELĒM

Nepieciešams:

• 1 līdaka
• 1 ēd.k. miltu
• 2 ēd.k. sviesta
• 0,3 l gaišā alus
• 3 cm ingvera saknes
• cukurs pēc garšas
• 1 šķēle kaltētas baltmaizes vai 30 g rīvmaizes
• 200 ml saldā krējuma
• 2 ēd.k. grauzdētu mandeļu vai riekstu

Pagatavošana:

Notīrītu un izķidātu līdaku noskalo un sadala gabalos. Gabalus apsāla, apviļā miltos un cep sakarsētā sviestā, līdz izveidojas zeltaini brūna garoziņa. Pielej pusi alus, pieliek šķēlēs sagrieztu ingveru, cukuru un sautē. Kad līdaka gatava, gabalus uzmanīgi izņem, novārījumam pievieno atlikušajā alū saberztu baltmaizi vai rīvmaizi un krējumu, uzvāra un pārlej zivij. Katru gabalu pārkaisa ar grauzdētām, sasmalcinātām mandelēm vai riekstiem.

PIKANTA LĪDAKA

Nepieciešams:

• 800 g līdakas filejas
• 1 citrons
• 2 burkāni
• 1 pētersīļa sakne
• 2 sīpoli
• 1 glāze baltvīna
• sāls, pipari pēc garšas
• 1 t.k. medus
• 2 – 3 ēd.k. augu eļļas

Pagatavošana:

Līdakas fileju sagriež gabalos, ierīvē ar sāli, pārslaka ar citronu sulu un liek ledusskapī ievilkties 30 minūtes. Sīpolus sagriež ripiņās, bet burkānus un pētersīļa sakni – salmiņos. Visu apcep eļļā un liek katlā. Uz dārzeņiem kārto līdakas gabalus, citrona daiviņas. Pārkaisa piparus, pārlej ar baltvīnu un pieliek medu. Katlam uzliek vāku un 40 minūtes sautē cepeškrāsnī.

AR PLŪMĒM PILDĪTA LĪDAKA

Nepieciešams:

• 1 līdaka
• 200 g žāvētu melno plūmju
• 1 ēd.k. citrona sulas
• 1 ola
• 1 ēd.k. rīvmaizes
• 300 g zivju buljona
• 200 g saldā krējuma
• 50 g sviesta
• sāls, malti pipari

Pagatavošana:

Līdaku notīra, izķidā, galvu atstāj. Vēdera dobumu ierīvē ar sāli un pipariem. Melnās plūmes nedaudz izmērcē, sagriež mazos gabaliņos, saliek zivs vēderā un apslaka ar citrona suku. Vēderu aizver un sasprauž ar koka irbulīšiem. Cepešpannu ieziež ar eļļu un uzliek līdaku ar vēderu uz leju, apziež ar sakultu olu, apber ar rīvmaizi un uzliek sviesta piciņas. Cep cepeškrāsnī 225 grādos aptuveni 40 minūtes, laiku pa laikam aplejot ar zivju buljonu. Izcepto līdaku uzmanīgi izņem no cepešpannas un uzliek uz šķīvja, buljonu izkāš, pagatavo mērci pievienojot krējumu.